Vai tad vajaga scenārija ? Neviens taču filmu neuzņems   ...

Ne vienai dienai,nevienai minutei,un nevienai sekundei.

tālai nākotnei plānot nevaru,jo regulāri tad nesanāk. tā ka dzīvoju ar sīki saplānotu rītdienu(otra pusīte lai plāno lielos plānus stipri tālu uz priekšu).

Diezvai mes savai dzivei varam uzrakstit scenariju to nosaka liktens viendien mes esam runajam priecajamies utt nakamaja mus vairs var nebut starp savejiem tapec nauman sava scenarija.

Ko nu dzīvei! galvenais ir uzrakstīt nekrologu sev lai laikus zinātu kādi viesi ,ko dzērs,ko dziedās un galu galā vai būs tas kritums kleitai vai nē.

Neesmu to speciāli izvēlējusies,jo tas nāk no ikdienas bez šablona.

150лет

vai tad tādu kāds raksta-tur daļa ir iedzimtības,daļa-sagadīšanās,daļa-paša darbs-sava fiziskā ķermeņa un garīgo spēju attīstīšanā un uzturēšanā

....scenāriju sāku rakstīt vēl nesen....savai dzīvei,jo iepriekšējais nebija pareizi uzrakstītsķā pareizāk teikt nepiepildījās viss kaa bija plānots
....un tagad savos 60.  domāju viss būs tieši kā uzrakstīšu...

Nē neesu,kā ir ta dzīve tā dzīvoju...

Parādi man vienu cilvēku, kurš var uzrakstīt scenāriju savai dzīvei...jā, kādu epizodi jau var, bet scenārijs ir Augstāka spēka ziņā!

Tāds jau ir - zvaigžņu kartēs ieraxtīts ..., mums atliek vien to izdzīvot , ar nelielu improvizācijas devu ...

fināls - liels akmens guļ uz valda kapa, lai neceļas tā grēka tapa!

Dzivo sodienai,jo ritdienas var ari nebut................

Bērnībā gan biju ieplānojusi, izsapņojusi, gandrīz vai scenāriju izveidojusi par savu dzīvi- tad man bija 9 gadi. Cik tālu biju izdomājusi, tik arī viss piepildijās. Tālāk par 40 netiku, jo domāju, ka tas ir tāpat jau garš mūžs. Tagad tādi laiki, ka nevar neko daudz ieplānot pat pusgadu uz priekšu. Bet plānu,mērķi ko darīsi, kā dzīvosi, vai mašīnu, dzīvokli pirksi, vai brauksi uz ārzemēm- katrs cilvēks grib to vai ne atzīt, tomēr plāno.Pat šodien sēdēdams pie Amigos lapas, ir prātā vai iet atviegloties vai ne-tādā brīdī nevar paļauties tikai uz Dievu.

lidz galam ,aprakstot pat to ka mani jaglaba un ka iskaisit manus pelnus jo negribu gulet zeme lai mani ed tarpi,un ko aicinat uz berem. bet pectam man vienalga kas vus.