Atslegas vārdi: doma23287
ja pilnīgi visu uztvert ar optimismu,no vienas puses-to vajag prast,bet bo otras-liekas,tādam cilvēkam citu jūtu nemaz nav
no apstaklu sakritibas, noskanojuma konkretaja bridi un saules daudzuma dvesele...
litra grāds uz purna stundu tas ar viss optimisms
Apkārt notiekošais tikai pastiprina optimismu,nevis tā,kā cilvēks uztver notiekošo.
Es par to ļoti daudz domāju. Tiešām- ja izvaro sievieti, piemēram, tad viņai jau nu būtu jāprot optimistiski paraudzīties uz notikušo, lai pakāpe būtu tāda, ka visi varētu pasmaidīt. Jo nav taču skumju notikumu- ir tikai pesimisti. Vai ne?
ja nevar mainīt notiekošo, tad nākas mainīt vsmz attieksmi, vonnegūtveidīga pieeja, nu man tā ir, nu toč'
ir protams, ari pofigisti- lūgums nejaukt(!), bet ir arī gaišie optimisti
Dazhreiz optimismam nav nekaads sakars ar notiekosho ... optimisma pakaapi nosaka uzskati par dziivi, pasha zistradaatie principi, utt
ja uz visu sev apkārt notiekošo skatiities caur "melnām" brillēm, tad optimismu nu nekādi nesajutiisi ... es cenšos vispirms saskatiit kaut kripatiņu labā un tad jau nemaz tik sū.. neliekas ... vai tāpēc esmu pieskaitāma pie optimistiem - nu nezinu, bet gribas ...
Pozitīva dzīves skatījuma, ticības labajam, ticības Dievam ...
Ta ari varetu teikt.