Māsa un brāļi - dabiskie ienaidnieki kādā dzīves posmā? :D
14. aug 2012. 18:10
Īpaši, ja maza gadu starpība.... Un skumji, ja tas nav tikai vienā dzīves posmā, bet visu dzīvi.
Labākā atbilde
Andris R. 15. aug 2012. 14:11Viņa atbildesDZĪVE IE CĪŅA UN JA NAV AR KO DZĪVĒ CĪNITIES ,
TAD TĀDS JĀMEKLĒ UN VISSVIEGLĀK ATRAST STARP SAVĒJIEM!
VARBŪT TAS NAV APZINĀTI , BET TĀ TAS IR !
Atbildes (29)
..māsa un brālis nav dvēseles radinieki, tāpēc reizēm ir tā, ka tie dzīvē mums ir kā skolotāji....ir jāsaprot, ko šīs attiecības māca....kāpēc tās ir tādas, kādas ir!
Man māsas nav, vienmēr esmu fantazējusi, ka mana māsa varētu būt mana labākā draudzene.
Man ir mazbērni dvīņi 18.gadi puika un meitene,joprojām dala pasauli un viens otru štaukā.
ar brāli strīdejamies un kāvāmies...es biju 4.gadus jaunāka.Tagad ideāla saskaņa,jo ir noteikts līderis...
Man ir jaunāks brālis, kad bijām mazi, es gribēju, lai viņš saslimst un nomirst, bet tad kad viņš tiešām saslima es raudāju un lūdzu Dieviņu, man bija gadi 5, bet brālim 3. Tagad saprotamies labi.
Ne jau ienaidnieki..tāda konkurence drīzāk. Manām meitām 1 gada starpība, skolas laikā, no kādas 2-3 klases kašķējās un plēsās diezgan bieži..ja gadījās brīvlaikā kādu laiku pabūt šķirtām, tad nedēļu dūdoja, pēc tam atkal panesās strīdiņi..nu kaut kur līdz pilngadībai. Tagad ļoti saskanīgi viss abām.
Ar brāļi esmu vislabākie draugi, nestrīdos ar viņu,vienīgais dzīvojam dažādās pilsētās,tāpec tiekamies ne visai bieži,bet saszvanamies.
labi teikts, bet fakts.
Jā, bērnībā bija tāds posms.
Esmu viens un man tas gājis secen.
Man domāties ... nesaskaņas rodās no tā kad skauž tas kad otram ir kā vairāk.
Mani sīkie ir konkurenti uz visu ko, tas ir normāli, kādu laiciņu.
Ar māsām plēsāmies, bet tagad ir OK, esam lielas un gudras, bet ar brāli joprojām nesatieku.
Tad kad manta jadala
Kad bijam mazi loti viens otru saudzejam,bet tagad ta gan nevar teikt,jo esam daudzi 9 milestiba izcabeja
tas nebūs īsti par mani...saskaņa ideāla jau kopš bērnības:)un starpība tik vien kā gads:D
Man ir vecāka māsa, labi sākām satikt tikai tad kad pametām vecāku ligzdu.
Vecākajai māsai mani bija jāpieskata- ciest nevarēju!
Nu musu gimene tadas lietinas nav.Saticiba,milestiba.
...dabiskie ienaidnieki?...uja, kas ta tie tādi?....mēdz būr arī nedabiskie?:))....nu, brāla un māsas strīdus jau nu nevajadzētu klasificēt kā ienaidu...un vēl dabisku:))
Man ir divi dēli,jo projam nevar sadalīt datoru,tad gan puka iet vaļā, un vēl, ja vecākais grib iet ar draugiem ,jaunākais grib iet līdz,bet viņš neņem,tad arī iet klaigas.