...... jūra bij neaizsniedzama  
         Dzīvot ir jauki  

JĀ ir bijusi vēlme, bet domas par slogu ko tai laikā uzliktu saviem tuvajiem, mani apstādināja - a ja nu nemirstu tūda'l un uz reiz, ja nu vēl pie manām mazgadiigā bērna problēmām pievieno arii mani INVALĪDU ? par ko jāciieš maniem tuvajiem manas neatrisinātās problēmas .....................

Tāda velme nau bijusi. Un ceru kā nebūs!
Uz tās robežas esmu pabijis, bet ļoti gribējās atpakaļ!

Labdien , dzīve !  

Ja zinatu, ka uzreiz bez mokam, tad domu nebutu. Sen jau atvaditos!

....lai cik sarežģīti,...dzīve ir jādzīvo..
izdarīt pašnāvību, tas ir liels grēks un neaprakstāmas sāpes tuviniekiem...

Mēs visi stāvam rindā uz nāvi un tādēļ nav jalien rindā pa priekšu!
Tie kuri ir par to domājuši vai mēģinājusi ir par gļēvu dzīvot!

Nu liekas ka katram ir iesavusies tada doma.Ar vienu ravienu atrisinat vissas savas problemasNu ka lai to isti pasaka.Ir bijis moments,bet laicigi abdomajos.Ceru ka vairak tada nebus.

Ir gadījies.....

Tāda brīnuma gan nav bijis,kaut dzīvē gājis visādi.

Mācījos medicīnas skolā,bija pasniedzēja,kas teica,ka ja piemeklēs smaga neārstējama kaite-viņai ir sakrātas ampulas un vēnas labas-pati to situāciju izbeigs.Diemžēl viņu piemeklēja smaga kaite-bet tā gribējās dzīvot...

Dzīves spars ir daudzkārt lielāks, jo katram normālam cilvēkam darbojas pašsaglabāšanās instinkts, tāpat kā dzīvniekiem un augiem.

Kam tada velme,domajams ir vajadziga psihiatra palidziba

Nē, nav bijusi gan tāda štelle.

Lai  kadas problemas ir bijušas vai nelaimiga iemilešanas utt bet smadzenes vel vieta nau bijis laiks man par to domat ka taisit pašnavibu

Kad es biju jauns un neaptēsts, tad domāju ka ģļēvulis ir tas, kas padara sev galu. Bet tagad pieaudzies saprotu, ka otrādāk - tas kas nevar to nekādi izdarīt  - arī es :D

Es domaju ka tas izdzivosanas instikts ir biski par stipru...

dzīve tāpat ir īsa,nevajag steigties to beigt priekšlaicīgi