Atslegas vārdi: dzīve38617
Tas tomēr ir labāk nekā uzrunāt senu paziņu kā svešu cilvēku.
Man nav gadījies,bet mani diezgan bieži ... nāk pretī ar platu smaidu un sāk runāt,ieraugot manu apmulsušo skatu,saprot savu kļūdīšanos.
ir gadījies-īpaši vēl tais laikos,kad bija boloņas/nezinu kā pareizi nosaukt/lietusmeteļi-un sajaukt bija visuma viegli
Dzīves ceļi ir neizdibināmi- visādi gadās un arī beidzās vai turpinās...,
$ito triku izmanto rüdiiti kabatszag£i-esiet uzmaniigi!
Pagaidam vel nau gadijies.
Ja,ir bijis,kadas divas reizes.Jo lidziba bija ar manu pazinu,ka divas,vienadas pilites.
Oi !!! bieži, jo paziņu ir pārāk daudz.
Ja esmu uz ielas, tad burtiskā nozīmē esmu "ar degunu debesīs", vai mākoņi vai zvaigznes, vai saule, vai lietus, tāpēc drīzāk varu paskriet garām pat ļoti labi pazīstamiem cilvēkiem, kur nu vēl uzrunāt kādu kļūdas pēc. Draugi tāpēc par mani smejas: "Ilona atkal pa mākoņiem staigā!"
aha un pat izlamat ka ir lepna ka neatbild ,bet tad ta krasa iekrist ka otreiz tadu situaciju negribetu
Man pretēji eju pa ielu un neievēroju pat paziņas,pārskatīšanās man nedraud.
Ir gadījies.