Vajadzētu jautāt - cik bieži tā atgriežas?

cilvēks ir  tik jauns vai vecs cik pats jūtas.Nu protams -japiedomā pie savas uzvedības,apģērba.Tagad diezgan bieži ir varianti,ka mazbērnu ved vecmāmiņa-bet no ārienes-mamiņa.Aug pieredze ar gadiem-bet tas jau nenozīmē,ka jaunie neko nezina

Dzīvot dzīvē dzīvu dzīvi un saglabāt sevī jaunības dzirkstīti  , neskatoties uz savu bioloģisko vecumu...  

Tik cik pats jūtas jauns

      Kad cilvēks spēj nodibināt ģimeni,to uzturēt,rūpējoties. Tiem kas dzīvo ātri tas var būt mūža garums!Padomju,kom  jaunietis liekas līdz 27.g. Vecpuīšiem škiet  - 50.g tā vēl ir jaunība!

Es domāju ,ka iekšēji savās domās cilvēks nenoveco. Jaunībai nāk klāt dzīves pieredze , mainās uzskati, vērtības .Vecums atnāk tad , kad vairs nespēj fiziski savas domas realizēt , kad nespēj vairs iekļauties laikā .Vecumu jādzen ar rungu prom , jo tālāk , jo labāk .

Jauniešiem vnm viņu vecaki vai vecvecaki vai vecaki ļaudis par mums saka,mūsu laikos tā nebija utt,akd,laiki ir mainījušies,viss ir attīstījies,kas mums sēdēs mājās un uz pirmo ballli aiziet 18 gados? heh,tas taču ir smieklīgi. :) izbaudiet dzīvi kamēr jums vel tas ir dots! :)

Ja mazs prasa---ta tev vel prieksha....!!!!
Ja vecs prasa---- atceries,ka tas bija....!!!
Bet ja Jus-----tad Jus tikai var pazhelot....!!!!

Vecums nav iemesls automātiskai cieņai- gadi- tas ir normals laika un lietu ritējums šajā pasaulē. Visjaukāk ir tad, kad cilvēks dzīvo saskaņā ar sevi un saviem gadiem arīdzan. Tīri praktiski - jaunība beidzas kaut kur ap 25-27-30- un sākas briedums.

Es,esu jauna un busu.Dveselite nenoveco.

nu nevajag nemaz vērtēt,tā nu gan nebija,tlevizija sāka tikai parādīties,sodien jau berns dārziņa prot apieties ar datoru,atcerēsimies skaitīkļus,aritmometrus u,t.t.,sodien jaunatne nav tāda,kā bijām mes, narkotiku arī nebija,nu blēdības gan pastrādājām tā pat,kā tagad,nākošā paaudze būs vēl savādāka,viss iet uz priekšu,jauni esam,kamēr tiekam līdzi visām izmaiņām,sirdī jauni vienmēr

Tā parasti velkas līdz tam ,kad atrodam otru pusīti un dibinam ģimeni.Ja tā nenotiek,tad paliekam vecpuišos .vai vecmeitās un to jau nevar saukt par jaunību.

Palasot citu domas nonācu pie atziņas, ka pārāk pieķeros vārdiem. Es savādāk vairs neprotu, jo lai mēs saprastos ir būtiski saprast vārda nozīmi ko lietojam.
Jautājums saistās ar vārdu "jaunība", tomēr pārsvarā viss raksta par sajūtu "būt jaunam".
Par jaunību ir viss skaidri, tas ir līdz brīdim, kad iemācies pieņemt atbildīgu(s) lēmumu(s) savā dzīvē.
Par izjūtām runājot, tās ir daudzveidīgas, ja uz sevi skatītos ar jaunieša acīm neteiktu, ka esmu jauns, tomēr nevaru saprast kāpēc ir sajūta, ka reālie gadi nav atbilstoši iekšējām izjūtām. Izjūtas saka, ka ir jābūt ievērojami mazāk gadiem kā ir.

Kad vēlos būt bezatbildīgs, tad apziņā nosaku, ka atgriežos jaunībā. Tā ir mana atruna, kurai nav nekā kopēja ar jaunību, pat ar aiz ausīm pievilkto bezatbildību.