Dzīvniekiem piemīt vairošanās (sugas turpināšanas) instinkts,bet cilvēkam arī miesaskārība.
Vai mums - cilvēkiem - ar to jālepojas..vai varbūt jākaunas? Un,ja jākaunas,tad kam vairāk - vīrietim vai sievietei?
Atslegas vārdi: doma23288, dzīve38609, attiecības38712
"Kārībām" jau nav ne vainas. Galvenais ir mācēt tās kontrolēt. Lai kaunās tie , kam bremžu nav. Cilvēks jau tas pats dzīvnieks vien ir, tika viņš spēj tomer kontrolēt savu rīcību un iegribas( ja grib), un ir atbildīgs par to ko dara.
Nevienam nav jākaunas - JĀDARBOJAS, ABPUSĒJI VIENĀDI un JĀLEPOJAS
TAM, KAM FORŠAS SPĒJAS
Kauns vai nekauns,tas vienkārši ir fakts.
Lepoties ar to?Nu nezinu...
Slikti,ja miesaskāre ir pirmajā vietā.(jeb bez miesaskāres nekā cita nav )
Tad sanāk ne cilvēks,ne dzīvnieks.
no pārmērīgām miesaskārēm bez bremzēm jākaunas abiem,kādēļ jautāsit,tādēļ ka pie dzīviem vecākiem tik daudz bāreņu un pilni bērnunami
Bāreņi gan rodas bezatbildības un nelaimes gadījumu dēļ.Miesaskāres dēļ var rasties bērni,bet ne vienmēr uzreiz bāreņi
Jācenšas domāt līdzi,un būs labi
Tu nu gan esi seksists! Kārība ir morāla īpašība, kura piemīt cilvēkam neatkarīgi no dzimuma, jautājums ir tikai - Vai viņš dod vaļu savam dziņām, vai tās ierobežo. .
...ja kaunās uz ielas- var kādā kāpņu telpā- tumšā
Man ir tikai viena adbilde.Daba pate to prasa.Un kauneties es netaisos.
Tikai beigtam nekārojas .
Protams. Es nezinu, ja nebūtu karību, vai mēs justu baudu, vai darbotos tikai mehāniski?
Vari būt lepns kad vien vēlies ..
Tas ir personīgs, intīmais katra cilvēka jautājums un lieta,kuru šeit neapspriedīšu.Jākaunās no tā,ka bieži neesam smalkjūtīgi un sākam cilāt lietas,kas ir tikai katru paša ziņā.
Ne viens ,ne otrs,jo neredzu te nedz lepnumu,nedz kaunu.