tagad palidzu tikai tiem kurus pazistu jo pasai vairak nau speka,bet vel dazus gadus atpakal palidzeju daudziem pat vienu laiku biju invalidu biedribas priekssedetaja,salaspili,mes tur un ratus devam bez maksas un veikala vareja produktus nemt pa velti,un tris balles obligati taisijam ar koncertiem un davanam un galdinjus a r kafiju un maizitem,ekskursijas braucam,mum laba sporta komanda bija..bet pectam es aizbraucu no salaspils tagad dzivoju rigaun seit nau ta ka pie mums laukos,kaut un salaspils pilsetabettomer tur vivi visus zina,seit iegaju vieteja invalidu biedriba..bet kautka neredzeju ne priekane siltuma,,musu cilveki nemilinvalidus var pat pateikt ciest nevar un tas saprotams-katrs zem apzinja baidas ka ar vinu vai tuvinieku var kautkas tads notikt,tadel un negrib vini sava tuvuma redzet invalidus,labak izstelojas ka tadas problemas nau.tadel palidzam pasi viens otram un nebazamies lieku reizi nekur lai tikneredzetu tosskatus komet musu virziena

Tas nav te pupliski apspriežams.

Tieši tā,jo palīdzība vajadzīga...

ja es piememu vinju tads kads vinsh ir,tad esmu ar vinju.
Bet ja vinsh cikst ka viss ir tik slilti,slikti,ka nevajag neko un nevienu,tad ari man nav jegas sevi mocit.. :) :(

Jebkuram ir savi grūtie brīži---

paliidzu tikai tiem kuri paši grib ciiniities ar grūtiibām, nepatiik cilvēki kuri uzskata ka visi pārējie ir veselāki par veselajiem un nu viņi ir kaut ko parādā invaliidam ... ne jau katram invaliidam ir uz "pieres ziimols"(pēc ārējā izskata), cik daudz tādu kas klusiibā un vientuliibā ciinās ar savu nastu  ...

Nē - nav neviena tuvumā