Nē! Nekad, jo pats viņu radu un par likteni arī nežēlojos!! Tā ir izaugsme un pieredze.... Jo vei.ksme ir nosacīts jēdziens..... Priecājies, jo sāpīgāk sit jo lielāka pieredze un nākot uz zemes pati izvēlējies, kas tev jāiemācās.....
aTCERIES VIENU -- NAV LABĀ UN ĻAUNĀ VISS IR ATKARĪGS NO KATRA UZTVERES..., ja pēc taviem uzskatiem neveicas, tad maini uzskatus un pagaidi līdz pasaule pārkārtojas / šeit cilvēkiem zūd pacietība. bet sagaidot pirmo rezultātu velk sagaidīt  nākamo un tam ir pieaugošs efekts .. Rezultātā mainās dzīves uztvere un domāšana ..Lai veiccas!

Ja zinātu, ka mana dzīve 100% uzlabotos, es aizietu pašā pilsētas centrā un
bļautu no visa spēka, ka man sū---a dzīve!!! Bet tā-kā zinu, ka dzīve būs vēl
sū----ka (psihenē), tad klusībā to "sagremoju" un dzīvoju kā ir, censdamies to uzlabot.

Ietiepīgi pieturos pie slēdziena ,ka mana dzīve ir pilnīgi izdevusies.Smalkās nianses es atmetu.

Kādēļ lai tā darītu,  ja ,manuprāt, man ir interesanta un pavisam sakarīga dzīve.

pat jatā ir-nav nozīmes žēloties-tas neko nedos-domāju,ka patreizējo pensionāru vairākumam būtu skaļi jākliedz,tad ko man strādājošai sievietei teikt

MAN IR NORIEBUSIS PASTĀVOŠĀ IEKĀRTA

Nekad to nedaru, man tā ir laba ...

Nezinu, kā tas ir, jo mana dzīve ir izdevusies, neatkarīgi no tā, kā citi to redz un novērtē. Nav iemesla žēloties, jo jebkas, kas notiek (labs vai slikts pēc mana redzējuma) papildina manu pieredzi. Kāpēc lai par to žēlotos?

Pašam par sevi nav kam žēloties, bet ja kādam noriebusies šī iekārta, tad Korejā, Kubā vai Baltkrievijā ir cita iekārta - laimīgi !

Dažreiz...bet nav jēgas - no tā labāk nepaliek. Jārīkojas. Jāņem dzīve savās rokās....

Nekad.....man ir interesanta un pilnvērtīga dzīve.....Kā pats viņu veidosi ....tāda arī viņa būs.

Nē,es mēdzu to piepildīt ar interesantām nodarbēm.

nav nozimes

Nē,kāpēc lai es žēlotos par ražu,kuru pati esmu sējusi . Viss ir mans,gan labais,gan ne tik labais un paldies Radītājam par šo iespēju darboties šai savā dzīves druvā

ska'li NĒ, bet klusiņām savam mii'lajam spilventiņam dažreiz pažēlojos, viņš ir labs mans draugs un nevienam svešam manus noslēpumus nestāsta ...mainiities jau nekas nemainās, bet kaut kur iekšā rodas vieta jaunām idejām ...

Ja PATIESIIBU staastiitu,kuri nezin-domaatu ka meloju..Laba dziive!Pateiciiga Dievam!!!!!!

Neredzu jegu,savas neveiksmes kadam to klastit.Pietiek ka es vinas pate zinu.

Nē. Viņa ir tāda kāda ir ... kāpēc žēloties.

Vēl jau par agri žēloties - gan paspēšu vēl  

Es pati to veidoju ...... bez sūdzībām.