Ir gan,esmu izlauzis "Celku""!!!  

jaunībā gadījās....būdama smalkjūtīga, nepratu dot skaidru mājienu, ka puisis nesimpatizē...Visu dienu nomocījos kā murgos un vakarā devu asarām vaļu. Pārdzīvoju ļoti, jo puisis tiešām centās

Vēl ne,,,

Nesaprotu...tagadejos laikos,lai nenoskaidrotu ,kas par cilveeku,izskatu,dziives uzskatus,attieksmi pret Tevi,kaut mazaakos datus......Kaapeec vispaar tad IET ???

Nē nav,jocīgi gan!

Ir piedzīvota ballīte,kuru nevēlos atcerēties un nožēloju,ka tajā biju aizgājusi...Pašā sākumā tajā nevēlējos iet,bet āpstākļu sakrītībā biju spiesta tajā iet.

Nu nav gadījies piedzīvot briesmīgu randiņu,tāpēc grūti spriest...

Jā, aklais dubultrandiņs, reiz bija tāds. Pēc iepazīšanās tūlīt sekoja jautājums - pie tevis vai pie manis...., no sievietes puses tas jautājums. Man palika tā nelāgi un es fiksi notinos.

Nē. Man laimējies dzīvot laukos,kur cilvēki patiesāki,bez viltus,kur cits citu pazīst..

Nau slikta randina. Mes pasi nemakam vinu padarit intresantu.

Ne nu briesmīgs, bet nepatīkams gan. Sieviete, kuru it kā pazinu kā  normālu sievieti, tuvākā saskarē izrādījās harpija.

Tas ir akarīgs ko sauc par randiņu.

Briesmīgs- nē... smieklīgs, izbrīna pilns- jā...

Jà,kad izràdiijàs,ka vinnam ir tàds,kà El Peso....

Briesmīgs nē, bet tāds, kas sagādāja patiesi lielu vilšanos. Pie viena pirmo reizi mūžā saprotot, cik esmu bijusi naiva, vientiesīga....

Man ir bijis kuriozs randiņš ar itāli,- vispirms viņa kurpju šņores iestrēga slīdošajās kāpnēs!
Pēc tam mēs iegājām paēst vietā, kur galdu sadala nokarenā lampa, un tā kā viņš bija ļoti garš, viņa galva bija virs lampas, bet mana- zem lampas līmenī, un komunikācija neizdevās...

Briesmīga randiņa gan nav bijis! Bija tā, ka puisis no sākuma man neiepatikās...viņa balss ''nelīmējas'' ar bildi kopā. Bet vēlāk...ļoti iepatikās..īpawi viņa acis....

Savdabīgi un negarlaicīgi ir bijuši.....
Tas ir briesmīgi, kad visu vakaru ir jāklausās viena cilvēka monologs, ko viņš uzskata par dialogu....

Ja dzīvē akmens gadās