Atslegas vārdi: Dzīve38617
domāšu,kā pierādīt ,ka neesmu vainīga
Tā kā manā dzīvē tas notiek regulāri,tad jau pārņem vienaldzība,necenšos pat pierādīt pretējo,ja zinu,ka neesmu vainīga.
Ja kas maznozīmīgs baumu līmenī..visticamāk vispār neatbildētu. Sparīga vēlēšanās pierādīt nevainīgumu tikai liks domāt,ka tiešām esmu vainīgs. Vien,ja vainos kamī kriminālā,tad gan jāmeklē alibi.
Atkarīgs par ko un kā tieku apvainots!
Saktu savas smadzenes apstradat visu informaciju ,kapec sanacis ta ,ka mani vaino taja ,ko nesmu darijusi
Ka kuru reizi.
Pieprasītu, lai pierāda, ka esmu to izdarījis. Ja apvainotājs pierādīt nespētu,
tad ietriektu viņam pa sejiņu un tā, ka citreiz nevienu nepamatoti neapvainotu.
,,,pēc pirmās reakcijas nāk nākamā - pārdomas, kurā briidii greizi solis aizgājis
Ja cilveks mani nepamatoti apvainojis vai sapinajis,es vienkarsiparsledzos uz sevi-aizeju uz fitnesa klubu,ar kaut ko sevi palutinu un censos minimali pec iespejas ar vinu kontakteties.Vajadzigs diezgan ilgs laiks,lai es aizmirstu vai piedotu par idaritajam.Turpmak attiecibas ar vinu bus vesas ,jo nevaru palauties uz tadu cilveku.
Mēģināšu tikt skaidrībā...
Šoks! Par ko tā...
ar netaisnību vajag cīnieties
Nekad nesāc ar noliegumu. Sāc ar apstiprinājumu un pārej pamazām uz nonoliegumu un lai apvaintājs pats aizdomājas. efekts lielāks.