Diez vai. Pārlieku izkopta pašpārliecība nav nekas labs, tas robežojas ar augstprātību un sevis pārvērtēšanu. pārliecībai jābūt, bet jābūt arī šaubām. Relatīvi tas viss. Un nekad nevar būt kaut kas viss, viss. Cilvēks jāpieņem tāds kāds viņš ir, viens vesels, vai nepieņem, ja neder.

Galvenais ,kas var būt

Galvenais saprast, kur tā robežojas ar pašapmierinātību un nevajadzētu aizmirst par paškritiku.

Cilveka jabut gan pasparliecibai,bet kas taja skaists?

Neteikšu,ka šļesers man liktos skaists.

Jā.

Nē , aunapieres un uzpūtīgi pūšļi , kas visus citus grib mācīt , bet paši ir aprobežoti un ar vienvirziena domāšanu man nevisai patīk , bet paciest viņus var , ja neņem pārak nopietni , katram jau savi trūkumi , kurus viņš neapzinās , man pašam , potams arī . Neviens jau nav pilnība .

tad jau es esmu visskaistaakais..!

...domāju, ka nevis pašpārliecība, bet gan ...pašpietiekamība:)