Vieta? laikam jau ir ...Tikai tukša tā vieta! Pagaidām  

Reizēm diena, kas ir nodzīvota ir kā varoņdarbs.

Šī īpašība mani kautkā nesaista..ne no citiem klausīties,ne pašam ar ko sevišķu lepoties.

Par saviem ikdienas varoņdarbiem pati sevi paslavēju un papliķēju pa vaidziņu

milie izdzivot saja valsti  ,tas ir varondarbs,mes visi esam varoni,banzai

Ikdienā ir tā - tas, kas man patiešām ir varoņdarbs, citiem nav nekas īpašs, bet tas, kas citiem šķiet varonības kalngals, man pašai tāds neliekas - kā lai te lielās

lai lielas tie kuri ir pie varas nospiezot tautu uz celiem

Ikdienas normatīviem un atpūtas brīžiem,nevis varoņdarbiem - ,,atrodas,,

Varoņdarbiem tīšām nav pēdiņas?
Ir man.Vismaz pastāstīt daudz ko gribas.
Jāatrod tikai kādu,kurai tas interesē

tad dodos pie miera...varonis noguris.

Manā ikdienā ir darbi, lielāki vai mazāki. Lai novērtē citi cilvēki, vai tie ir varoņdarbi.
Pati nelielos par darbiem, kur esmu sirdi un dvēseli ielikusi, bet dodu vērtēšanai.

uzskatu ka ar manām dzīves problēmām nodzīvotā dzīve ir varoņdarbs visas dzīves garumā bez lielīšanās

Katad bezta.PIECELOTIES,UN AIZVELKOTIES UZ DARBINU,TAS TACU IR LIELS VARONDARBINS.

Es vel neesmu paguvusi izdarit to