Hmm, ja iekšā būtu, piemēram, tiesības - tas dotu iespēju maka saimnieku sameklēt - droši vien, ka sameklētu un atdotu... bet no otras puses...eh, arī no otras puses atdotu, tikai varbūt bez skaidras naudas.
Ja tur būtu iekšā kādi 100 lati un dokumenti , tad noteikti atdotu , bet ja vairāk , tad tikai ar dokumentiem , teiktu , ka naudas tur nebija . Lai turpmāk savu naudu pa zemi nemētā . Neesmu jau Māte Terēza .
Ja godīgi,- atdotu ar visu saturu,.. protams tam, kam tas pieder..
Protams! Esmu ne reizi vien pazaudējusi un zinu, cik bēdīgi tas ir, ka nav naudas, nav dokumenti. Ja man atdod, tad arī piedāvāju atlīdzību!
Sirdsapziņa neļautu paturēt maku.
Esmu atdevusi. Nekādu sirdsapziņas pārmetumu
Un vīram arī atdeva- ar visām tiesībām, pasi un visu naudu.
Nu neba jau visa pasaule zudusi. Ir sastopams arī Godaprāts.
Es vienreiz pacēlu-panācu un atdevu,bet pēc tam sevi par Muļķi nosaucu!:)
Maks bij pabiezs!;p
Ja zinātu, kam maks pieder, tad atdotu.
Esmu atradis pāris reizes makus, kuros ir nauda, atslēgas un nekādu norāžu par saimnieku.
Ja redzetu kam tas pieder atdotu
Neesmu atradusi, bet dēls atdeva, jo iekšā bez naudas bij arī bankas karte, īpašnieku bij viegli sameklēt.
ne
Noteikti atdotu,man tak atdeva,kad sanāca dikti nesmuki pazaudēju bēru naudu ,atradējs jau nezināja to,bet sameklēja.Tie jau gan bija vēl padomijas laiki,cilvēki godīgāki.Par šiem laikiem negarantētu,ka to atdotu atradējs.
ne
Par atdošanu vēl padomātu.
Ir gadījies atrast maku, tas bija izkritis sievietei ar ratiņiem.
Makā bija bilde, tāpēc pazinu, viņa nekur tālu nebija aizgājusi.
Bet otrreiz noteikti darītu tāpat.
Ja makā būtu personas apliecinošs dokuments, tad atdotu. Vienīgi, ja tur būtu liela nauda, pieprasītu atradēja tiesu.
Noteikti atdotu. Zinu, kaa cilveeks juutas, kam macinjsh pazudis. Mani samekleeja un macinju atdeva.
nemaz neaiztiktu. nav man daļas, ko kurš kur nomet.