It kā viņiem vajadzētu būt pašiem tuvākajiem cilvēkiem. Bet tad bērni izaug, aiziet savā dzīvē un bieži pat citā pilsētā dzīvo...satiekas vienreuz gadā!
Vai šī tikšanās ziemssvētku vakarā kādam no viņiem tad ir tik būtiska? Varbūt tikai pienākums ? Tak jau atsvešinājušies pa daudzajiem gadiem...
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Man ir tikai mamma un viņa man ka berns,es jau 12 gadus rupejos pa viņu,meginu viņas dzivi pataisit par laimigu.Izdariju visu lai viņa nestrada un ne par ko nerupejas,un galvenais lai viņai nekas netrukst.Kaut viņai ir 68gadi un pilns skapis ar drebem es visu laiku vedu viņai jaunas modernas drebes un skaistu apakšveļu un kosmetiku lai viņa jutas ka skaistaka sieviete.Cik viņa ir prieciga par katru jaunu lietu ta ka tineidžere.Es mīlu savu mammu!
Taisnība,ka atsvešinās jo sevišķi tad,ja katrs spēj dzīvot un iztikt bez otra jebkādas palīdzības.Nesaku ka tas labs variants,bet tā vienkārši notiek,ja šķir 200 km vai vairāk.
Vairs nekādas....gadi nevienu nežēlo....
Tas ka bērni aiziet vēl nenozīmē ka beiguši kļūt par sirdij vis tuvākajiem cilvēkiem.Tas ir tikai dabīgi,ka viņiem sākas jauna dzīve.
Normālas...
Nu,nevaru spriest par citiem.Kad mani vecaki bija dzivi,mes katru sezdienu viens otru apciemojam.Un reizem vel biezak.Zel ka jaunatne to nesaprot.Vajag novertet savus vecakus kamer vini ir.Jo,pectam to var rukti nozelot.
Man ļoti labas attiecības. Braucu bieži ciemos kā nu kuru nedeļu..2,3 reizes kad vajag aizvedu visu no pilsēta. un ir ok.