laikam tāpēc, ka tad pietiks ar to pašu
tāda filozofiska šķietamība...ja cilvēks ilgstoši cīnās par to pašu mazumiņu, tad zini kāda laime viņam ir lielāks ieguvums!
viņš pat īsti nezina, kur to likt, pieticība apgriezusi spārnus

Reizem novertejam stipri par velu.Bet teicienam nav nevainas.Ja mes vel macetu vina ieklausities.

    Ir jādzīvo ar to,ko spēj nopelnīt, nevis ar to, ko gribas.Visiem vienādi nebūs nekad.

Tur tā lieta arī ir.

ja kaimiņiene ar labu profesiju un 42 gadu darba stāžu saņem 200 latu pensiju,viņai to grūti novērtēt.......un ko sola....nu ne tai valstij strādājusi-bet arī šai valstij viņa vismaz 20 gadus strādājusi.....

Jā,jā-es arī -grēka gabals-ne tai valstij............

Nu ja...naf ko domāt,par jaunu zupas katlu ja vēl vecais   nava izēsts  

cilvēkam jau vienmēr ir par maz tā labuma, tikai tad kad viņam atņem VISU, vai veseliiba nobeidzas uz O-li, tad sākam domāt kā iekost elkonii ...bet ak VAI!!! elkonis jau tepat blakus, bet sasniegt ta nevar ... ne viss ir zelts kas spoži spiid un ne jau kvantumā ir laime ...

sanemsim .vai ne, ta jau ir cita pasaka,bet reali domat un spriest vajadzetu

Par vērtēšanu, neviens neko vairāk nedos - jāsarauj līdz sviedru plūsmai, tad ir cerība
saņemt vairāk, Bet tas teiciens, MAN  NEPATĪK

Dazreiz ir ta,ka dzive pielipis ka plaksteris kaut kas tads,ka nezini ka atkratities un izvairities no ta netikuma.Diez pasarg lai ta butu vairak.

nu kā, ir vienkārši jānovērtē viss, ko dzīve dod, jo līdz ko sapratīsim lietu vērtību, būs viņu vairāk ;]]
uzreiz, protams, arī galvā cits teiciens - tu saproti kaut kā vērtību tikai tad, kad tā vairs nav. vai kaut kā tamlīdzīgi. ;D

... pārāk vēlu novērtējam,to kas mums ir dots...

Katrs moments viss tiek novērtēts...- savā īstajā laikā.

Daudz laimes dzimsanas dienaa

Protams,dots,devējam atdodas!!!