Visvairāk gaida tie, kas negaida vairs... Ir tāds teiciens. Es nezinu, kā tur ir ar tām dāvanām, bet domāju, ka tas ir noskaņojums. Sajūtas. Varbūt pilnīgs nieks, kā pelēkā dienā pēkšņi varavīksne pie debesīm. Pārsteigums! Brīnums! Tā es saprotu romantiku. Kaut ko ārpus ikdienišķā. Tāpēc to varbūt arī sauc par DĀVANU...Un cilvēks, kas šo noskaņojumu, brīnumu radījis...