Lai domā, runā ko grib, bet iepriekš, lai apskatās, vai beņķīts nav krāsots, es pasaku savu un aizeju, jo man netīk strīdi, enerģija ir daudz nepieciešamāka citur .... ziedoties var tikai sev mīļiem cilvēkiem.
   Bieži tiek pārprasts ... bet tā jau ir viņu problēma, kas pēc tām alkst.

Mjāā...Kā saka - pazudis tulkojumā...Jā, ir tādas dienas. Raudāt nav vērts. Ja nevari pasmieties, tad vienkārši - neņem galvā!

Stāstīji sev izdevīgo pozīciju...-viņi nevar zināt, kāda stāstam  Vēsture

gadās,it īpaši,ja domas ir aizņemtas ar ko citu.

Katrs uztver teikto pa savam,tāpēc nebrīnos,ka izprot savādāk.Galvenais neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus jo tie varētu būt galīgi aplami.

Tikai 100...

Ir tādi cilvēki kuriem vienkārši "neaiziet"... un tur jau jūs esat bezspēcīgi.

katra intelektualais limenis ir dazads ,varbut tu neta pateici,varbut tevi nesadzirdeja ,bet ta tas ir un neko tur nevar but,biezi tu runa,bet tevi vispar nedzird,tas ir trakak,man ir teikusi,tu zini ko par tevi runa,man vienalga,es saksu uztraukties tad ,kad par mani vairs nerunas,ta ir ar to kotu izjuti ,bet neker krenki,kam vajadzes tas dzirdes ,kamer ir cilveki ,kas tevi pienem un mil,bet parejie nav tava teikta verti

Nav bijis, jo esmu vēl pārāk jauns, lai piedzīvotu tik svarīgas lietas, bet Jūsu pieredzi, ņemšu vērā.

TE -taa pierasta,,lieta,,.....

Sini laikmeta neparko nebrinos.Cilveki saklausa tikai to ko grib dzirdet.Un ja es jutu ka vini,nevelas mani ieklausities,tad es ieturu pauzi.Lai velak,partrauktu sarunu.

Vajag dzīvot saskaņa ar savu iekšejo balsu,bet ne ar arejo uztverumu

medz gadities,aizdomajies ko citu un rodas parpratums.