To var saukt par vienkāršu pieklājību arī. Neba citiem, svešiem jāredz tavas nedienas. To var tā nosaukt, LABIE MELI. Tuvi draugi paši tāpat redzēs, apjautāsies vai tu viņiem.

Latvietim redzams sejā, vai laimīgs, nelaimīgs, noskumis, priecīgs, veiksmīgs, neveiksmīgs. Toties ārzemniekiem pieņemts, lai sejā vienmēr būtu smaids. Tad mums vēl daudz jāmācās, lai prastu savas emocijas neizrādīt apkārtējiem. Šādu pieņēmumu-"Smaids" nekādi nevar saukt par meliem, jo nav visai pasaulei jāzin tavas problēmas, bet gan patīkamāka raisās saruna ar smaidošām sejām.

Cilvēki bieži vien sevi lieki sāpinot,gaidot neiespējamu palīdzību  no citiem un to nesaņemot.Tas ir nevajadzīgās vilšanās.

  bet tvaiku šad tad vajag nolaist....nevar vau visu laiku šķebīgi smaidīt un glaudīt pa spalvai....

nau ko visiem radit to kas ir uz sirds,nevienam nau vajadzigas svesa cilveka problemas. tie nau labi meli bet vienkasi cilveks labi saprot ka ar problemam pasam jatiek gala

Nekādas lielas prieka dzirkstis no manis nelido, bet arī negācijas nemēģinu sevī kultivēt. Ja ir kas noticis, tad pašam ar sevi jāpsatrādā, un tie nav meli sabiedrības labad, bet sevis dēļ jāsaglabā līdzsvars, lai stress pašu negrauž.

Kapec visspar butu,janes sabiedriba savs garstavoklis.Sabiedriba ir japriecajas.

sabiedrībai nerūp tavas problēmas un sliktais noskaņojums,tādēļ nevajag uzgrūst savu slikto noskaņojumu,ar smaidu un uz priešu