Atslegas vārdi: Cilvēks416
Man tomēr šķiet,ka par cilvēku izveido audzināšana ģimenē. Dažādu likstiņu pārdzīvošana tikai stiprina imunitāti,lai sekojošās likstas nesagrautu cilvēku.
Piekrītu Andrejam Svalbem. Audzināšana, sevis izprašana, līdzcietība Vēlos piebilst, ka lielākas likstas var radīt situāciju, kad cilvēks kārtīgi pārdomā par sevi, notikumiem, cilvēku savstarpējām attiecībām un atrod to pozitīvo, kas ļauj priecāties par dzīvi un cilvēkiem.
Es domāju,kā vienigajs par ko ne vajag pārdzīvot,kā kļuvi par cilēku
Pirmsākumos lai kļūtu par cilvēku nācās ļoti daudz strādāt, strādāt fiziski un sākt vingrināt smadzenes .,
Tagad vairāk jāstrādā ar smadzenēm ( ne tikai zinātnē , arī ikdienā ) - lai nezaudētu CILVĒCISKĀS īpašibas un cieņu .
Pārdzīvot varēs pēc tam ........
Ja pārdzīvojumi cilvēkam ir likuši kaut ko izvērtēt, saprast....tad tiešām viņš mainās!!!!
Jo visas situācijas, kas ar mums notiek....tās paši vien esam sev piesaistījuši....tās ir kā mūsu spoguļattēls...Cik ir tādu, kas mēģina to saprast???
lai kļutu par cilveku mammai ar teti ir japadara viens darbiņs , bet lai saglabatu svu cilvecibu , berniba jaklausa vecaki. un velak ir vienkarsi jatzist ka neesi kļuvis dievs.
Man partnere no DINO....
Ar pārdzīvošanu neviens par cilvēku nav kļuvis .
Ja kāds vairs nav cilvēks , viss process jāsāk no sākumgala .
Jālasa vēstures grāmatas , pēc tam jāpastudē ētika ... ...
Pamazām jāsāk atjaunot attiecības cilvēku sabiedrībā ..
Varbūt izdodas .
Tātad ja tev nav parko un ko pārdzīvot, viss kārtībā - tad tev nav lemts kļūt par cilvēku..
Kurus TEEVS,MAATE neizmaaca,tos DZIIVE izmaaca.....
Negribu daudz pārdzīvot,nekļūšu par cilvēku!
Daudz... tiešām daudz: Jānokāpj no koka, jāsāk staigāt uz divām kājām, jāizdomā elle un paradīze ,lai varētu valdīt pār citiem!!! Vai tas nav liels pārdzīvojums
Nu ... vispirms vajag piedzimt - pārējais tad būs pats no sevis ...
vienkarsi jabut cilveciskam
lai k'lūtu par cilvēku dziives un ģimenes skolā ir jābūt dažādām emocijām - gan pārdziivojumiem, gan priekam, smaidam , uttt. un jāiemācās izvērtēt dziives situācijas nevis no "pleca skaldiit", bet ja būs tikai pārdziivojumi - respektiivi negatiivās emocijas, cilvēks ar laiku k'lūs par zvērēnu ...
esmu piedzimusi kā cilvēks..., ne sunī, ne kaķī, ne papagailī nevaru pārvērsties.
Dramatizēt cilvēka faktoru kā izredzētību uz zemes...nenāk ne prātā.