Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš
Un mūžīgs ceļš zem kājām.
Tas ved uz Zemi Laimīgo,
Un izrādās – uz mājām,
Kur zaļa zāle, tumša nakts,
Kur migla rokām maigām,
Kur, laimes bērnus meklējot,
Ikdienas Laime staigā./Māra Zālite/

Kur valda pasakas,tur romantismam vairs nav vietas.

Vai.... laikam sakas drumas pohas

sākas īstenība

Jo talak jo jautrak.

skaisti.   

Vai pasaka var kādreiz beigties ?
Ir pati dzīve īsta  pasaka .
  Velni šeit ar raganiņām dej.!
Mošķi , redzot to , no kaktiem smej.!
Ak , kur gan mazais Sprīdītis ? --
Joprojām princesīti meklē  ?
      Tie trakie tiešām viņus abus
      Sev līdzi  ieraus peklē ...
( Un arī mūs .
Ja laikus nepamodīsimies
no dzīves -  sapņa saldā ...)

Sakas ikdiena,kura dzivojam.