Atslegas vārdi: dzīve attiecības doma.1
Laikam neprotam melot citiem
Smags jautājums !
Laikam jau gribās lai viss būtu citādāk .
Tādēl ka bieži gribam lai viss notiktu pēc mūsu prāta un reizēm to vēlamies tik ļoti ka pat sākam melot paši sev...
Katrs cilvēks galu galā nonāk pie slēdziena, ka vienīgā persona, kurai var sekmīgi melot, ir viņš pats.
Lai gan saka ka muusu gados ticet pasakaam esot glupi-bet to jau zinaam tikai mees pashi ka taa ir mana pasacina.Vai ne taa?
Meloja tik bieži un pārliecinoši,ka pats sāka tam ticēt...:)))
Es nezinu,man jau liekas,ka sev nemeloju,ja nu vienīgi dažreiz pati sevi nesaprotu.
Nedomāju ka melojam, bet gan liekam sev noticēt vēlajamam.
Ja muusu apzinjai ir paarak speeciiga aizsardziibas sisteema,tad taa nemelo,jo vienkaarshi tieshaam nezina ,ko taa bleediigaa zemapzinja dara ar nabaga cilveeka psihi,kad vinjsh gulj.
Ja sev teiktu taisnibu, tad sajuktu prātā.
Sev gan es nemeloju un nemānu sevi ar maldīgām ilūzijām un reliģiskām dogmām .