Dzīve reizēm apgāž gudros un pareizos padomus,tajos ieklausos,ja tie nav pārspīlēti un man pieņemami.Galvenais ir apzināties neapzināmo ,jo tikai to,ko apzinos es varu ietekmēt un mainīt ,parasti jau mazam bērnam saka,ko darīt un kā uzvesties,bet pieaugušam  skatījums uz dzīvi ir katram savs.Cienu tos,kuri pārcieš ārkartīgi lielas grūtības savā dzīvē un tomēr saglabā gaišumu sevī.Pastāv arī Dieva likumi,kurus nevar neievērot.

Tā nu tas ir, vienmēr atrodas kāds, kas zin labāk, ir gudrāks. Ir stulbi neklausīt labam padomam, bet vēl stulbāk ir domāt, ka esi visgudrākais un visiem jādzīvo kā iesaki.

Dodu padomu,tad kad tos prasa.Citādi ,lai dzīvo ar savu prātu.

Sveicinji, PIEKRITU, TA DZIVE NAV TC MAN, TIK DAUDZ CILVEKU , KAS NEPROT NOVERTE ISTO, PATIESO LAIMI, TIK VERTIBAS, JA ES ARI NABAGS TAS NENOZIME KA , PAR MANU GALVU IES VISS TAS AR KO PATS NETIEK GALA~!!!!!MANA UZTVERE ATTIECIBAS UZTICIBA, UN MIERS MAJAS, PAREJO VAR REGULET AR CIENJU NEVIS, BRAUKSANU UZ CITU.

Kā viedokli ---varu pieņemt...!!!!

iet vaļā platie burti

Mana dzīvīte rit pa citu celiņu , bez tādām kaislībām.....

Visādi ir bijis,un kā vēl būs.

Prátígi ar vardiem, jo tiem ir spéks un tautas paruna saka -- ko citiem novélési to pats sa'nemsi!
Nenoliedzu, man arí patík 'sad un tad paplatíties ar ziná'sanám, bet tás ir pamatotas un cilvéki vai nu uztver vai né -- tás ir vi'nu problémas.. Ar to es sevi neapgrútinu nemaz.
Ja ko saku tad to ko zinu...!

vai ne?! Tiklīdz kaut ko dari savādāk, kā citi, uzreiz - kāpēc tā dari? It kā kāds būtu mazais bērns...no malas labāk esot redzams
nē, ir jau taisnība -īlenu maisā nenoslēpsi, bet vai tad man atskaites kādam jādod, kur es to īlenu stiepšu?!
nu, bet ar mani ir savādāk   - es dalos savos uzskatos un savās zinašanās, tak arī uztver to katrs pa savam: viens domā, ka direktorēju, cits - ka uzspiežu savus uzskatus jā, nu priekš kam cūkām pērles bārstīt

vieglak redzet citu kludas,un pamacit ,diemzel pret sevi mes neesam tik kritiski,ka pret lidzcilvekiem,

Nu vissadi gadas.Bet ar pargudribam nenodarbojos.Katris sev ir profesors.Un citu padomus,galva nenem.Bet reizem deretu.........................

Tik traki jau nav. Ir taču vēl cilvēka paša izvēle - klausīties un sadzirdēt vai nedzirdēt...

Izglītība ir ceļš uz gudrību , bet ne katrs iz glītības  par gudro kļūst.

Dēls! Izmazgā ausi un padomiem klausi     
Ja nē ,dzīvē būsi tu, katram–par rausi      
Ik dzērājs,pret pudeli,samainīs tevi           
Un mainītam grūti ir – atpazīt sevi...    

MĒS  ESAM  TIK  DAŽADI  BET  VISIEM  IR  PAREDZĒTA  VIETIŅA  UZ  ŠIS  ZEMĪTES,BUSIM  LABSIRDĪGI  JAUKI  UN  SAPROTOŠI.......     

Domāju, ka tā gadās ik vienam!

labi teiksts.Esmu saskarusies arī šādus cilvekus..
Un tomēr cik mēs esam dažadi,katrs ar saviem trūkumiem,,.
Bet tapēc tā jau ir dzīve ,,jo savādak butu vienmuļi dzīvot.

Tādi gadās bieži . It sevišķi , ja jūt, ka esi konkurents kādā jomā. Šobrīd Latvijā kā rakstura īpašība, pat TV un žurnālos otru noķengā, lai tikai pats būtu labāks. Kaut patiesībā pats sevi citiem parāda, cik mazdūšigs un nevarīgs ir pats.

Nupat izlasīju žurnālā "Deko" Jura Liepiņa atziņu, ka taisnība ir tam, kurš laimīgs, nevis tam, kam taisnība.