Atslegas vārdi: doma caur pārdomām un dzirdēto255
man neaiziet aizvainojums,tādēļ varu tikai ņirgāties
Es tādam vairs neuzticētos.
Skatoties par kādiem grēkiem apvainojies..
Līmēts paliek līmēts .Kas saplīsis , nekad nebūs kāds bija pirms tam.
...viss atkarīgs no tā-cik dziļi sirdi tas skāris
tas atkarigs kads ir bijis aizvainojums un kads esi pec rakstura,manpiemeram neatgriestos.
Aizvainojums var pagaist, bet ne aiziet. Un vēlāk, nedod Dievs, kaut mazākais mājiens uz to, izsauks vēl lielāku aizvainojumu. Ticība ir kā jauna, balta kleita. Tā ir skaista. Bet tiklīdz viņu kaut mazliet sasmērē, viss skaistums pazūd. Un iztīrīt to ir grūti. Pat ja izdodas, tā tik un tā vairs nav kā jauna....
..protams, jo aizvainojumā mēs bieži neredzam lietas būtību!!
Tikai tad, ja aizvainojums neuzpeld atmiņā - ir bijis piekoši iemeslu, lai par to aizmirstu uz visiem laikiem.
Nē.
...tas bija tavs pārpratums...