atradu tur vienu Marinas Kudimovas dzejoli -
***
Kas ir tā apkārtkļaiņotāja,
Ko rāmi ļaudis lāgā nepanes?
Man viņa līdzīga, bet es-
Es visu laiku sēžu mājās.
Kas vinegretu ēd un rājas
Ar sirmo kinodarbinieku?
Tā taču es! Bet, kas par niekiem.
Es visu laiku sēžu mājās.
Skat - tēlo viešņu, garlaikojas
(Par jaunu mīļais, vīra nava),
Un klusām novakari bojā
Tam dzejniekam, kurš nīkst bez galvas.
Vēl viņa galvaspilsētas
Ir kvēli mīlējusi dzejā.
No Maskavas un Tiflisas
Es to vien atceros, kā eju -
Pa dūrei kabatā, un viss,
Ne īsti puika un ne skuķis.
Es biju štata zvirbulis,
Ko neizbrīnē dižais smukums.
Uz satikšanos ar nevienu
Pa labi un pa kreisi gāju -
Uz turieni, kurp aicināja,
Jo viena es kā karaliene.
Un tad bez graša vienurīt
Es atkal mājās. Kā jums klājas?
Kur blandījies tu dvēselīt?
Es visu laiku sēžu mājās.
Man tas bija kā āmurs pa galvu...
Tur tā lieta,ka karalienes arī raud....šodien karaliene,rīt ubadzīte...
...normāli- tagad ar internetu krāsnis kurina...ja nav bērza tāsu
neņem galvā.Katrs esam tikai vienā eksemplarā
Persooniiba.......!
Gana forši ,vajadzēja to dzejolitī nokopēt orģinālā .
Mūsu bēda---mīlam tos kuri nav pelnījuši...!!!
Kika , Tev labāk sanāk ..
Butu ko nervozet.