Tie astainie ir dīvaiņi. Sabijušies un naidīgi šņāc,pieēdušies un siltumā ieslēdz dzirnavas,toties pie patiesām kaislībām taisa tādu trobeli,ka zirgam zobi klab.

Tad,kad wiskas par maz ielikts.Šņāč tie maziņkie ,kuri ir baigie bezbēdņi.Murrā,kad ir divatā un tas otrais saka,ka tu manu ,mīļumiņ, izdarīji tieši tā,kā es tev liku-dabūsi wiskas vēl.

vienkārši GUĻ - abi    viens šņāc, otrs murrā... vārdu spēle

Tāpat kā cilvēks - aiz nepatikas šņāc , aiz mīļuma un laimes murrā !

šņāc ja sajūt briesmas  

Kad redz sliktu sapnīti , ūsiņas raustās, pelīte aizskrēja....

...... šņāc tad kad dari pāri ........ murrā ,kad tos paijā .

Uzšņāc, kad baidās vai grib respektu ... iebaidīt.  
Murrā ne tikai labsajūtā, bet arī lielās sāpēs...Tikai tad - daudz skaļāk...
Un atšķirībā no suņiem, visai maz pieviļas uz mūsu balss toni vai sejas izteiksmi. Kad nāk žēlot, vari smaidīt, cik gribi - vienalga redz, ka tev patiešām bēdīgi. Tad kaķis tevi glauda, laiza, mierina, līdz atkal viss kārtībā. Tāda visuredzoša rentgena acu pāris...
Bet nakts koncerti   - īsti džungļi ienāk pilsētā...

Šņāc- kad ir nobijies, apjucis- īsti nevar saprast kas būs tālāk... kad grib iedzīt otram cieņu un bailes no sevis.vai arī- brīdināt- nenāc klāt, neaiztiec mani.... Murrā- kad jūtas labi, droši, aiz labsajūtas.. un arī tad, kad pašam zvēram dikti sāp.

Mans Otiņš - tas, kurš pagaidām vēl kurmja lielumā pirmo iemācījās šņākšanu, kad mamma viņam pirmo peli atstiepa - negribēja ar mani dalīties medījumā.   Šodien, ieritinājies man klēpī uzsāka savu pirmo murrājienu. Sajūta tāda, it kā bērns būtu pateicis pirmo vārdu.
Par tiem SLAPIEM kaķiem, tas tāds teiciens:"Dabūsi ar slapu kaķi!". Mīļi jau viņi abi man.