šorīt izmetu vienu sapuvušu ābolu...kapēc es to nevarētu atļauties, ja reiz tas ir sapuvis
Tuvākais ir tas ,kuram vari uzticēties neatkarīgi no savas pagātnes,bet kontaktējoties ikdienā.
Ja šādi formulē, tad vistuvākis ir psihoterapeits
Sandri,Tu esi veiksminieks!
Man tuvākais ir tas,kuru es tādu vot gribētu.Vai ir vai nav-tas jau ir cits stāsts.
Un ideālākais,ja tā būtu sieva(vai vīrs sievai)
jā!
un tas cilvēks ir....tu pats
Jā,..., īsi un konkrēti...
Pats tuvākais cilvēks sev....esmu es pati!
Un ..ne draugs, ne radinieki, ne vīrs vai sieva...ne bērni- nu nebūs tā, ka viņi tevi pieņems bez kādiem nosacījumiem, iebildumiem, bez gribēšanas tevi pārveidot...mazākā vai lielākā mēra...tomēr tā būs!
Uzticēties var tikai savam spilvenam...
Tā ir mana sieviņa .
Tā tam jābūt , tikai tādu cilvēku atrast nav viegli.
Tā ir brīnumaina doma,tikai dzīvē viss ir savādāk..
Tuvaakais ir tas,kursh par tevi neko nezina!Ja vinjsh to uzzinaatu-kljuutu tavs taalaakais...
......... un mazgā Tavas zeķes.
Ta varetu teikt.............ja
Jā, un vispirms tā esmu es pati .
Tiesi taa!