Agonijas paildzināšana, ne izārstēšanās   Dievs nedod nonākt tādā situācijā vecākiem

Neziedoju principā un neatbalstu pārspīlēto''humānismu''.Mokas mūža garumā cilvēciņam un apkārtējiem.Tās tiešām ir Šausmas!

Kad vajag ziedot,kad varbūt padomāt - to nu katram ir jāizdomā pašam  

Ja ziedojums nenāk no sirds, bet kļūst par "obligātu nodevu" sirdsapziņai - tas vairs nav nekāds ziedojums, tāpēc, manuprāt, ir grūti pragmatiski izsvērt, kuram vairāk vajag. Ziedo tam, kam pati vēlies - sirds tad parasti pasaka priekšā. Es parasti ziedoju nedomājot, tad, kad tā svešā sāpe līdz manai sirdij aizsāp...Nekad neesmu nožēlojusi vai kļūdījusies līdz šim...

Kad ir sajūta , ka jāziedo , tad arī ziedoju .Iloncis labi pateica !

Kas skar veselību,tad pat bez konsīlija cilvēki mēģina turētie aiz pēdējā salmiņa,lai tikai izārstētos.

ja vēlies, lai ziedojums sasniedz to, kam devi ...pārskaiti operācijai personīgi
Kā Sponsors...

Ziedošanas prieks pašam...

Pasauli neaizlāpīt .Ja ko ziedoju , tad bez starpniekiem .

Ziedoju-palīdzu tiem cilvēkiem,kuri grūtībās nokļuvuši ne savas vainas- grēka pēc. Ziedojums ir patiess, ja dalies ar pēdējo, kas tev ir.

Neko nesaku un arī ziedoju par palīdzību sarežģītām operācijām un tā..., kādam konkrētam projektiņam, bet..., galīgi nesaprotu, kādēļ ir jāziedo tur, kur pašvaldībai būtu jāiesaistās, piemēram, /ja nemaldos/ Rīgā bērnu slimnīcas remontam. Saprotu, ka bērniem vajag visu labāko, bet, kur tad paliek Rīgas pilsētas atbildība? Ne jau miljoni tur vajadzīgi. Uzskatu, ka tā ir tīrākā pašvaldības nemāka saimniekot. Ir taču visādi veidi, kā Eiropas naudu piesaistīt... galu, galā.