SAVU dzīvi nevienam arī nevar un nevajag nodot. Vajag dzīvot, izdzīvot un pārdzīvot. Katram SAVU dzīvi - kā savu vienīgo.

Mūsdienās šķiet,ka daudziem kā sprinta skrējiens. It sevišķi ja pavēro,kādos ātrumos brauc ar auto.

Tev nebūs svarīgi, cik pie gultas ar ūdens glāzi stāv, vai viņi cienīs tavu dzīvi un vairos tavu mantu. Tu būsi viens un vientuļš,- kā pie atnākšanas, tā aizejot.  Tāpēc dzīvo ilgāk par visiem   

Nekur nesteidzos... dzīvoju savu dzīvi...tāpēc stafete sanāk----nedomāju ka tā ir visiem...!!!

Lai arī cik grūti klātos,to atdosim saviem dēliem un meitām,nevis kādiem maitasputniem.

ir, ir!....turu īkšķi, lai tie pārņēmēji uztur tempu un ron prieku stafetes nodošanai....
P.S. galu galā kapiņos arī būs vajadzīga nodarbošanās  /lasīt - buršķēšana - par pēcnācēju lēnīgumu/ ....  

Tiko piedzimi bet atjēdzies jau ar sirmu galvu,tā sakot,dzīve sākās un beidzās uz podiņa.

Garaam,veciit!Shitaa,,palka"pasham vien jaanes liidz kapa malai.