Un mēs, mēs nesam uzticīgi to, ko mums dod līdz, uz cietiem kamiešiem un pār tuksnesīgiem kalniem! Un, kad mēs svīstam, tad mums saka: “Jā, dzīve ir grūti panesama!” Bet tikai cilvēks ir sev pašam grūti panesams! Tas tādēļ, ka viņš nes pārāk daudz lieka uz saviem kamiešiem. Līdzīgi kamielim, viņš nometas ceļos un ļaujas, lai to labi apkrauj nastām. Sevišķi stiprais, izturīgais cilvēks, kam piemīt godbijība: par daudz lieku, smagu vārdu un vērtību viņš sev uzkraujas, – un nu dzīve liekas viņam tuksnesis!

Nu , apmēram tā - bla bla bala lalala  

Savā dzimtajā valodā

Neesmu gluži viņa mācekle, bet dažām domām varu piekrist. "Tie klusākie vārdi ir tie, kas nes vētru. Domas, kas nāk dūju kājām, virza pasauli." / Nīče/ Bet, ja dažu domu riskētu pakļaut sofistikas "presingam" - varētu arī "pastrīdēties".  

Grāmata priekš visiem un nevienam....paradoks bet ko var zināt--ko domāja tā laika ļaudis...

Kas tāds tas ir?Pēc kādas leksikas tas skan?