Jā gan!Vienreiz 4.klasē,pavasarī peldoties,sapinos ūdenszālēs.Visdīvainākā jau bija pati izglābšanās-toreiz pieķēros pie nolīkuša zara...Taču,pēc pāris dienām pētot to vietu,neredzēju nevienu tik zemu noliektu zaru,lai taāds knēvelis varētu tam piķerties.
Otrreiz; 8.klasē ziemā,glābjot,,sīkos'' no nelaimes.
Trešo reizi;būdams,,pālī'' pārs gadi atpakaļ...

Ne ..tikai pudelē ..

Vienā kalnu upē Sibīrijā, Ineša ezerā, Melnajā jūrā un Amatā. Taču nekādas psiholoģiskas traumas tas nav atstājis. Jo ir taču skaidrs, ka "nezāles" tik vienkārši neiznīkst.

Aiviekstē 7gadu vecumā, vēl skolā neejot, bet tas netraucē tagad iet peldēties Gaujā un kad nevarēju atturēt gadus 7 atpakaļ vienu 10gadīgu knariņu no pārgalvības peldēt Gaujai pāri, rezultātā mēs to upi pārpeldējām turp atpakaļ abi

nav tāds piedzīvojums bijis!....znač miršu citā nāvē!  

Jā....bet filma pārtūkst un tu tikai atopies ,kad esi izglābts.Gandrīzs varēja notikt tas kadas 4x.vēl,tāpēc ļoti respektēju ūdeni un esmu ļoti uzmanīga.cilvēks ūdens stihijas priekšā ir galīgi bezpēcīgs.Kad jūra rauj ar katru vilni dziļāk un dziļāk,kad neatveras Prāmja durvis un tu jūties jūrā kā dzelzs zārkā...kad puiši apgāž katamarānu un tu jūti,ka tā mala tev nodevīgi tuvu deniņiem pakrīt blakus...
peldu un respektēju ūdeni.NEKĀDI JOKI UZ ŪDENS!

Bija tāds grēks...sargeņģelis izveda krastā...

Nē , bet esmu redzējis kā citi to dara  

Ļoti labi protu peldēt un varu pieveikt  garus gabalus.

Jā , ezerā ..., labi , ka bijām draugu kompānijā ...,   krampis kājā iemetās . Laikam tāpēc , ka pēc sauļošanās pavēsā ūdenī ielecām ...

nee...un negribetu ko tadu piedzivot....