Atslegas vārdi: dzive - darbs4
Sapņoju būt par Sļesera palīgu,bet nesanāca,tiku tik par greidera vadītāju.
no bērnības sapņoju par savu profesiju,un tajā arī strādāju
par grāmatu lasītāju...klusā mežmalas baļķu namiņā...klusums,-zemesbites- kamenes kur iemaldās
vispār par kamenēm viena interesanta lieta, tās spējot uzlidot atmosfērā visaugstāk!
Gribēju kļūt par interjera dizaineru (kā nekā 100.videni pabeidzu), bet mamma, ehh, pateica, ka šīs studijas man neapmaksāšot, brrr! Ekonomisti, ekonomisti tikai izdzīvojot, kā rezultātā mācījos Banku augstskolā ar riebumu un bezjēgā, jo nepabeidzu pat otro kursu. Sekojoši, vienmēr savā CV norādīju - nepabeigta augstākā, xē xē, pazorņiks...
Dzīvē vienmēr esmu centusies būt sieviete un labs cilvēks un tas man ir izdevies.Jo neaudzinātos lopus un rupjās,bezkaunīgās fūrijas var manīt pa gabalu.
Ne tas,un ne tas
nikitosik, kāpēc tev jāslēpjas, vai kaunies no sevis?
Par ko gribēju kļūt , esmu arī kļuvusi.
Sapņi palika sapņos---vis pārejais ar mani...
...........................
Ne katrs kļūst mākslinieks, bet katram ir sapņi. Mums katram ir vismaz viens sapnis kuru vēlamies īstenot. Kādam tas varbūt ir ilgi gaidīts ceļojums, citam lēciens ar gumiju un vēl kādam varbūt neaizmirstamas brīvdienas kopā ar mīļoto cilvēku. Katrs par kaut ko sapņo, un katram šie sapņi ir savādāki, bet lai cik daudz un dažādi tie nebūtu, tos vieno viena lieta – vēlme tos īstenot. Jābūt tikai radošam!
Manu profesijas izvēli noteica zināšanas.