Uz sienām sazīmēšu kokus
Varavīksnes vilkšu lokus
Sauli zīmēšu ar stariem
Saulespuķes kātiem gariem
Pieneņziediem  grīdu klāšu
Iebrist  tajās   aicināšu
Jotul krāsni karstu kuršu
Uguns liesmām Tev buršu
Tu kā svece kļūsi mīksta
Mana Saulcerīte tvīksta
Pranča nepretosies bučai
Nepretosies varbūt čučai
Rožlapiņām klāto gultu
Pārvērtīsim mēs par kultu  
Kaimiņi gan sitīs sienā
Kad mēs saplūdīsim vienā
Šitai trakā  mīlas bumā
Nesteigs saule uzlekt jumā
Redzot mīlas skatu baigu
Mēness noslēps savu vaigu  

..ziedēja rozes..
ziedēja neļķes..
..ziedēja neaizmirstules..

..tad skrienam ātri,domām ātrām,.straujām
Pa slaidām ielejām un pāri kraujām,
Kur ziedus vasarā vēl plūcam saujām...

Un tad nāk tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest!
Kad apnīk,līdz nāvei apnīk,
Savs skaistums,savs labums,savs mūžš.
Tik noskaties,kā garām aiziet draugs,
Un garām paiet viss,kas jauks.
Un neskaties un nesaki nevienam,
"Kā sāp,kad aiziet prom no drauga draugs!"...  

Tadel lietus laika
Tada-smags ir
Darbs-turet vecenes
Uz celiem...
Slapjiem.

kamēr vecene pa māju

šmorē,berž un bērnus vāķī

Ja,ja.Bet tagad tiksmuki gumijas zabacini-nu ja......................

Atnāc mīļā šad un tad,
Tu jau zini kur un kad,
Tad mēs abi šo un to,
Tu jau zini kā un ko....

romim es -jūsu dzejolis man atgādina ārijas elksnes -aplamie gadi/arvainojos par mazajiem burtiem /