Brinums - esmu piedzimis,ko darit ? Ar katru dienu klust intresantak,saku kontrolet,planot savu ricibu  - ir veiksmes,neveiksmes, grutibas,sapes, bet atveletais laiks ir jaizdzivo. Katrs izlemj - but vai nebut!      Pat <kampeji var but nelaimigi vientuli. Kads pedejais zvans? Eektriba  ir atslegta.

Pēdējais zvans?  Ne visiem ir nets vai telefons, esam par to piemirsuši.
Tā ka daļa cilvēces skandina vairs tikai grādīgā pudeles, pirms izlemj - būt vai nebūt.
Bet tas jautājums par dzīvības atņemšanu ļoti sarežģīts - katrs gadījums citādāks. Katram apakšā sava traģēdija. Likt dzīvot par katru cenu - vai tā dažos gadījumos nav vislielākā cietsirdība pret cilvēku? Teiksim, fiziskas vai morālas sāpes, ko vairs nespēj mazināt pat medikamenti...
Baznīca nosodīja pašnāvību tajos laikos, kad cilvēkam bija kāda nebūt praktiska vērtība.
Mūsdienās cilvēku kļuvis daudz par daudz, nu baznīca jau atzīst viendzimuma laulības, lai ierobežotu savu avju vairošanos.   Tā ka diez vai cienīgtēvi  drīz nesāks atzīt kādus nebūt harikiri - kā nebūt vārdā. Viss mainās, visus glabā  blakus vienās kapsētās, nevis aiz žoga. Progress.

Nav jau ticības,ka tur nu būs tas glābiņš...

Tas tiesam ir dramatiski.Atklati sakot nesu parto domajuse.Laikam jau tajos brizos atrodas kam izsklastit savu bedu.

mes pasi esam vainigi pie sim negacijam, atlaujam noziedzigam rezimam mus izdzivot no Dzimtenes

Te viena vecmeita gribēja nošauties. Mans kaimiņš pieteicās iedot pistoli un parādīt, kur jāšauj sirdī. Kā Tu domā,-- kur viņa iešāva....?   

Bieži jo arī manu paziņu lokā ir viņi aizgājušie kas nav izturējuši nosodīt es neņemos aptvert kāpēc arī grūti bet tāda nu tā dzīve nu salūza cilvēks

Hmmm ....domāju , ka savu sāpi viņi izstāsta "pēdējās vēstulēs"  

Pirms atver balkonu, padomā --- te ir auksti!

problemas ar nēpareizu uzturu, un es ka homopats vāru teikt, ko pamudina zaļie velni un vispar iesaku fuksanu!