Ziemā nevaru, jo aukstums un sniegs neļauj, toties siltajā laika periodā (no aprīļa, līdz oktobrim) sevi nežēloju...

Nez, man ir tā- uznāk darāmais, tad daru, - varu kalnus gāzt, bet, kad nevaru (negribu) tad nedaru neko... Nju tas pie manas diagnozes piederas...

Ak, vai, es pa laikam no viena grāvja pa taisno otrā - ja vien tā līnija pa vidu nav baltā nepārtrauktā un uz šosejas.  
Bet tā pažēlošanās nemaz tik slikta nav - kad citi, labu  un mieru gribēdami, piekrīt, ka jā, jā, ak tu nabadzīte, kā nu gadījies, uzreiz  pašam pamostas saprātīgi iebildumi - tā nu gluži nebūs, ka nabadzīte.  
Un atkal zirgā!

Izdzīvo tikai tas,kas mainās.

Katru rītu.   Tev savādāk..?

novērots,ka vīrieši vienlaicīgi var darīt tikai vienu darbu,bet...sievietēm tas ir normāli,. katru dienu par desmit reizēm ir jāpārslēdzas...

Iesperu tam nevarītim ,,ne,, un varoša - uzvaroši tālāk soļoju !