Dusmas, nepaliek atmiņā, bet prieka izpausmi, ar gavilēm, izjutu 2008 gadā, kad pirmo reizi braucot uz veloriteņa, pārvarēju Alpu kalnus.Pēc-tam vēl divas reizes biju Itālijā, bet tad es jau biju pieredzējis velo-klaidonis un vairs nebija tādu sajūtu arī tad, kad forsēju Apenīnus, Sicīlijas kalnus,kur sastapos ar nogruvumiem, arī Pireneji Spānijā nesagādāja tādu sajūsmu.Aplūkojiet Sicīlijas nogruvumus:
dusmas aposlāpētas,------apsēzos uz soliņa un atkal uzlido kāda vienvalodīgā GAĻA DOMĀDAMA,KA ESMU NĒĢERIS,KAS RUNĀ ļeņina valodā
Ja no iekšām dusmas ceļās...
Jaa bet kaa lai es zinu,un ja nu man tas veel tikai priekshaa....