vai tā arī ir tikai tāda tīņu padarīšana??
Atslegas vārdi: sadzīve1115
Jā,reiz rakstīju vīram apsveikuma kartiņu,nu sacerēju dzejolīti pati.teicu-to es izdomāju tikai Tev ,nesmejies lūdzu,es to no sirds.
...baigo buču dabūju...un tad kliedziens pa viss māj-ei sīkie mums mājā dzejniec...
Esmu. Un arī man ir veltījuši.
Mīļākie "dzejoļi" ir pašsacerētas SMS... tādas, kur ir pateikts īsi un pat ar atskaņām...
Senāk nezināju, ka ir vīrieši, kas uz kaut ko tādu ir spējīgi.
Rakstīju gan mīlestības dzejoļus. Tagad vienkārši laika tik daudz brīva nav. :whatchful
Ehh, jau gandriiz to biju aizmirsis..
Reiz, tieshaam bij sanaacis pat gana jauks dzejolis, patiesi, no sirds.. uzrakstiiju to uz lapas, sanjeemos ciitiigi, lai rokraksts buutu ideaals.. paarrakstiiju vairaakas reizes, liidz bij kaut cik normaali sanaacis.. ieliku aploksnee, un nosuutiiju pa pastu.. kaa pienaakaas.. Diemzjeel, nebuutu labaak ne rakstiijis, ne suutiijis.. tas nebij taa veerts, kaa izraadijaas.. :(
Vairs, nekad neesmu dzejoljus rakstiijis kopsh taas reizes, arii dziesmas vairs nerakstu.. jo vairs tas vienkaarshi nav taa veerts.. labaak nerakstiit..
viņš manus dzejoļus glabāja naudasmakā un nēsāja līdz ,līdz kādu dienu ,kāds kabatas zaglis pievāca....aizgaja mana dzeja pasaulē....
Esmu.Man patika.:)) Bet tādi vārdi neiznāk tāpat vien.Ir jābūt kam ļoti īpašam.
Kad es sanemu.man uzrakstitu dziesmu,bet ne no sava viriesa,jau jutos loti pacilata. Varu iedomaties kadas emocijas man butu, ja to butu izdarijis kads un tikai man... Pagaidam nav nacies to piedzivot
Šādās reizēs es esmu plaģiāts
Jā, pat avīzei publicēju
Nekad!...nu neesmu es dzejdaris...
Man gan ir veltījuši...nu tā neko-patīkami tas
O, jā! Un nevienu vien Un vēl ne tādi trakumi vien ir bijuši
P.S. To dzejoļu "kvalitāte" gan ir bijusi visai apšaubāma, bet tomēr...
Ewa uzprasās uz eposu
dzejoli nē, bet kādu fikso pantiņ uzmeistaroju, ja ir lust.
Savulaik regulāri sacerēju kādu jautru četrrindi draugiem svētkos, bet nu tas jau ir kļuvis teju par vēsturi, tāpat kā apsveikuma kartiņu sūtīšana pa pastu
Es tāpat, kā Feja lv, bet tas notiek reti, kādreiz sen, sen atpakaļ veltīja pašsacerētu dzeju, ko pats personīgi nodziedāja ar ģitāras skaņu palīdzību, vēl tagad glabāju
jā,draugam
Ļoti bieži pati saceru dzejolīšus attiecīgos dzīves mirkļos. Vispār rakstu pati dzeju.
Jā, esmu to darījis un pat divas reizes.
nav tādas dotības.bet ir gluži nejauši gadijušies teikumi ar atskaņām
čau nāc piea mnis
Diezgan bieži tā ir sanācis, ka domājot par konkrētu cilvēku, domas pašas kārtojas dzejas rindās. Veltījumi kādā īpašā notikumā vai jubilejā. Mīļotajam - daudz.