Esmu. Un arī man ir veltījuši.
Mīļākie "dzejoļi" ir pašsacerētas SMS... tādas, kur ir pateikts īsi un pat ar atskaņām...
Senāk nezināju, ka ir vīrieši, kas uz kaut ko tādu ir spējīgi.

Rakstīju gan mīlestības dzejoļus.    Tagad vienkārši laika tik daudz brīva nav.  :whatchful

Ehh, jau gandriiz to biju aizmirsis..
Reiz, tieshaam bij sanaacis pat gana jauks dzejolis, patiesi, no sirds.. uzrakstiiju to uz lapas, sanjeemos ciitiigi, lai rokraksts buutu ideaals.. paarrakstiiju vairaakas reizes, liidz bij kaut cik normaali sanaacis.. ieliku aploksnee, un nosuutiiju pa pastu.. kaa pienaakaas.. Diemzjeel, nebuutu labaak ne rakstiijis, ne suutiijis.. tas nebij taa veerts, kaa izraadijaas.. :(
Vairs, nekad neesmu dzejoljus rakstiijis kopsh taas reizes, arii dziesmas vairs nerakstu.. jo vairs tas vienkaarshi nav taa veerts.. labaak nerakstiit..

viņš manus dzejoļus glabāja naudasmakā un nēsāja līdz ,līdz kādu dienu ,kāds kabatas zaglis pievāca....aizgaja mana dzeja pasaulē....

Esmu.Man patika.:)) Bet tādi vārdi neiznāk tāpat vien.Ir jābūt kam ļoti īpašam.

Kad es sanemu.man uzrakstitu dziesmu,bet ne no sava viriesa,jau jutos loti pacilata. Varu iedomaties kadas emocijas man butu, ja to butu izdarijis kads un tikai man... Pagaidam nav nacies to piedzivot

Šādās reizēs es esmu plaģiāts

Jā, pat avīzei publicēju

Nekad!...nu neesmu es dzejdaris...
Man gan ir veltījuši...nu tā neko-patīkami tas

O, jā! Un nevienu vien   Un vēl ne tādi trakumi vien ir bijuši

P.S. To dzejoļu "kvalitāte" gan ir bijusi visai apšaubāma, bet tomēr...   

Ewa uzprasās uz eposu

dzejoli nē, bet kādu fikso pantiņ uzmeistaroju, ja ir lust.

Savulaik regulāri sacerēju kādu jautru četrrindi draugiem svētkos, bet nu tas jau ir kļuvis teju par vēsturi, tāpat kā apsveikuma kartiņu sūtīšana pa pastu  

Es tāpat, kā Feja lv, bet tas notiek reti, kādreiz sen, sen atpakaļ veltīja pašsacerētu dzeju, ko pats personīgi nodziedāja ar ģitāras skaņu palīdzību, vēl tagad glabāju

jā,draugam

Ļoti bieži pati saceru dzejolīšus attiecīgos dzīves mirkļos. Vispār rakstu pati dzeju.

Jā, esmu to darījis un pat divas reizes.

nav tādas dotības.bet ir gluži nejauši gadijušies teikumi ar atskaņām

čau nāc  piea mnis

Diezgan bieži tā ir sanācis, ka domājot par konkrētu cilvēku, domas pašas kārtojas dzejas rindās.  Veltījumi kādā īpašā notikumā vai jubilejā. Mīļotajam - daudz.