Dzīvot cilvēki mācās visu mūžu. Iespējams, ka viedi veci cilvēki ar grandiozu dzīves pieredzi prot dzīvot.... iespējams. Bet arī viņi pielaiž kļūdas.
Citiem māca dzīvot tie, kas pieļāvuši savas kļūdas, domā, ka spēs pasargāt kādu citu no tādas pašas kļūdas.... diemžēl tā nenotiek.
Un vēl ir tādi, kas uzskata sevi par tik gudriem, ka ar saviem padomiem bāžas, kur vajag un kur nevajag.

Labi palīdz vecvecais teiciens -
Nesaki man ko darīt un es neteikšu tev, kur iet.......

no malas vienmēr viss labāk redzams    ja pašiem īsti pareiza dzīvošana nesanāk, kāpēc gan nepalīdzēt ar padomu citiem?    sazin kāpēc tos padomus neviens negrib novērtēt  

Tie, kas māca citus dzīvot ir cilvēki, kuriem pašu privātā dzīve ir neinteresanta un tādēļ viņi urķē citu dzīves . Tā lūk.

Neviens jau neliek šos padomus pieņemt.Izlasi,padomā un izvēlies.Katrs runā par savu pieredzi,bet katrs cilvēks jau ir citādāks,lielākoties gatavas receptes neder.

otru pam'\acīt vienmēr ir vieglāk kā savu dzīvi savest kārtībā..interesanti, ka psihologi, kuri to vien dara kā katru dienu *lāpa* citu dzīves, paši savas ir galīgās auzās ieveduši..tad kāpēc nevarēja *iestatīt* savam dzīves draugam tās smadzenes tā, lai šis nepaņem vagu?

Izliekamies gudrāki nekā īstenībā ir .Otrā saskatīt kļūdas un pamācīt ir vieglāk,nekā atzīt savas kļūdas un no tām pamācīties.

Vieglāk ir ieraudzīt skabargu otram acī, nevis bluķi savā acī.

Labi jau ir ja kāds pabrīdina par grābekļiem , uz kura pats uzkāpis . Bet labāk jau pašam izlemt, kāpt vai nekāpt.

  Cenšanās izcelties, ar savu pieredzi,kuras faktiski nav.

Nemācu nevienu dzīvot. Pat ja man lūdz padomu, vienmēr saku, ka savas domas varu pateikt, bet jālemj jau būs pašam. Mēs nevaram uzņemties atbildību par citu dzīvēm, pat ja šķiet, ka mums tas ir zināms, visu nekad nezināsim.

Es vairāk šeit esmu  lai palīdzētu sev.Lai iemācītos pareizi izteikt domu.Saprast savas kļūdas.Šeit ir mana grēksūdzes vieta.

ārsta  izziņāa  rakstīts,esmu  dzīvei  pieskaitāma!

Nemāki dzīvot?! – nodarbojies ar kaut ko citu!

Kā nu ne, ja uzdod jautājumu, katram uz to ir savs funktieris, prieks padalīties ar to pašu. Un, tas būtu mazākais, ko varu darīt būdams otrpus ekrāna..................................:D

otru maacaam taapeec, ka redzam winju no malas. sewi no malas iraudziit ir gruuti. wieglaak redzeet citus, nekaa papuuleeties un ieraudziit sewi no malas...

katrs domaa ka vinja dzivoshanas veids ir vispareizaakais un necenshas salidzinat to ar citiem lai noskaidrot vai patieshaam taa ir. Tapec iemaaca tewi bet izradas ka tas naw pareizi.

nu laikam tapec ka mes negribi ,lai tas cilvekus taisitu tada kludas,ko mes pasi izdarijam, nu negriba lai tas ietu pa musu pedam

....kā  trešklasnieks pamāca  pirmklsanieku..

Manuprāt, dzīvot māk visi, tikai katrs to dara tā, kā pašam ir vispiemērotāk, labāk un pieņemamāk. Un lietas, kas ir pozitīvi nostrādājušas savā dzīvē- šķiet, ka var palīdzēt arī citam. Tikai netiek ņemts vērā fakts- kas vienam ir okey, citam- galīgi garām.

tāda ir cilvēka daba, citu problēmas šķiet pievilcīgākas par savējām