. . .tikai normāli , domāju par divpusēji slēgtu nevis vienpusēji uzspiestu .

  Ir piedzīvots.
Nācās uzklausīt histērisku:,,TU MANI NEMĪLI!"
   Domāju,ka vīrieši to uzņem iekš vēsa miera.
Viss atkarīgs no noteikumiem laulības šķiršanas gadījumā.

līgumus-nekādus-tur neskaitās, ko mēs abi sakrāsim...jo visu es vēlēšos sev-nedalīti paņemt līdzi...un sievietēm tie dārgumi ir bērni-bet pārējo-grabažas-dzelžus-rūsai un pārējos koka izstrādājumus-ķirmjiem-laika gaitā!..-tie lai tiek tev-dārgais!

Nu, laikam jau domīgam jākļūst tam, kuram uz sastādīšanas brīdi vairāk pieder.
Jo kopējo tāpatās vēlāk sadalīs brālīgi.
Ja tā ciniski - tad vienam jābūt manīgam, bet otram - UZmanīgam.
Nu ko visi tik ļauni uzreiz par līgumiem - varbūt viņi tiešām sadala vezumu vienādi  - uz abiem vilcējiem. Psiholoģija stāsta, ka ne vienmēr donors ir donors, bet vampīrelis - vampīrs. Tai otrajā, smalkajā pasaulē viss esot tieši otrādāk.
Un, ja man piedāvātu izdevīgu laulības līgumu - a kāpēc neparakstīt? Es netieptos un neplēstu makulatūru.  

Dažādi nosacījumi pastāv tikai lietišķu darījumu noslēgšanas procesos.
Mīlestība ir beznosacījumu sevis dāvinājums otram ...,   
tā nedzīvo tur - ,,ja,, ->,,tad,,! mīt nosacījumi kur...

Tas jau tagad ierasta lieta