Atslegas vārdi: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Tas ir pārāk garš stāsts vienam teikumam
Krokodilu barosana ar kokosriekstiem,zirgi,begsana no agresiva gaila/.
Priecīgā nu neteikšu, bet gan pilna satraukuma, ka atceroties, vēl tagad aizverot acis izjūtu tās baiļu un izbrīna trīsas- Kad bija man pieci gadi , vēlā pēcpusdienā, ejot pēc piena pērkona laikā , redzēju uguns bumbu- apaļo zibeni un tūlīt pamatīgu dārdoņu.
Nekad vairs tādu netiku redzējusi.
Klusām lepojos un priecājos,ka man izdevās redzēt ļoti retu dabas parādību
Ko darīt, ja blondīne met ar granātu? Izraut gredzenu un mest atpakaļ.
Pagalma bērni, brāļi un māsas, matemātika, viduslaiku vēsture, rasēšana, ķīmija, grāmatas uj daudz .
Tāpēc, ka tad visu varēja pagūt
... normāla piedzimšana ... tāpēc, ka tik un tā izmakarētu ārā...
Tad,kad bračka uzsita ar āmaru sev pa pirkstiem,,
Un kaimiņš iespieda durrvis savus nagus,, tad bija ļauni,bet man bija smiekli pusi dienas,, :
atceros visas kā filmā kas tinas vienā lentē...un es nešķiroju...viss ir pārejas...un sintēze-mijiedarbība.
un nez vai tas bija priecīgi...kad pieļāvu māsiņas nokrišanu uz grīdas...aizspēlējos...apcirtos...aizskrēju...aizsitu durvis ar blīkšķi-jo paskaidrojumos neviens nebija spējīgs klausīties...bet tad nāca mamma mani meklēt...bet es-turpat verandā-aiz pakarinātā kažociņa paslēpos...neatsaucos...bet manas kājiņas drošvien tika pamanītas...kas vēlāk ietipināja un ielīda gultiņā-viss beidzās labi-nākošā dienā netika pieminēts!
Berniba bi jautri.Un vissas atminas ir milas-bez iznemuma.