Manuprāt, ja nevēlies par kaut ko runāt, vai neesi tam gatavs, labāk pateikt, ka nevēlies, nevis izvairīties, jo beigās jau tik un tā nāksies pateikt, kāpēc vilkt garumā? Bet ja tā saruna ir svarīga un neizbēgama, tad tomēr to labāk izrunāt, nevajadzēs krāt to nepatiku.

Pieiet pie nepatīkamā klāt, paskatīties viņam ACĪS, un ar smaidiņu pateikt: MĪĻAIS, PAZŪDI!!!  Viņš būs tā šokēts no jūsu laipnības,ka momentā izpildīs Jūsu vēlēšanos.

ja sarunas temats mani neskar un neveelos komuniceet ar cilveeku,,,tad atrodu veidu,kaa nekomuniceet
ja saruna skar arii mani,,,vienmeer izrunaajos,,,nav variantu,,,priekss kam stiept sevii sso akmeni...?....

   ja saruna ir nepatīkama ,tad var pateikt skaidri un gaiši-Es nevēlos par to runāt.Bet ja tā ir neizbēgama ,tad vajag padomāt kā ir pie zobārsta......iet negribās ,bet kad tas izdarīts,zobs salabot,ir ļoti priecīga sajūta.Tāka es piekrītu Leonīdam.

Labāka aizsardzība ir uzbrukums.
Domāju, ka vislabāk ir šo nepatīkamo sarunu neatlikt, bet gan izrunāt. Tikai tas jādara vēsā prātā, ar argumentiem, nevis emocijām.

Izvairīties,bet ja nesanāk,tad notēlot ,ka jāsteidzās...

Kāda patīkama atvieglojuma sajūta iestājas,kad esi izrunājis to ,ko tik ļoti nevēlējies runāt.Kādēļ atlikt šīs sajūtas izbaudīšanu uz nenoteiktu laiku?
Labākais? Nolīgt killeru.

uzmest IGNORU    

No sākuma mierīgi un raiti, ja ne tad atliek ignorēt pilnībā.

Ja cilvēki paši Tev netuvojas,tad ir vērts izrunāties.Rezultāts varētu būt labvēlīgs Jums.Bet,ja šis cilvēks visu laiku neliek mieru,tad jābrauc projām no valsts.

Protams ka jāizrunājās....,ja nesaprot, tad pabiedē ar POLICIJU, tas pārsvarā nostrādā, (protams, ja viņš pats nav policists...)

Tagad mode raadiit videjo pirkstu un smaidot ej savu celju...

nu es domaju iet klausities un muziku vai ari aiziet prom nerunat neko

uzreiz pasūti ""D"" to cilvēku un viss . Tā arī pasaki ka man neitresē tavas  neintresantās, stubās runas , - meklē citas brīvas ausis !!!!!