Ak ! es joprojām - nebeidzu sevi pārsteigt !
man ir izdevies Uzveikt tēta sapņus...jau mammas puncī... bet es nenostājos pret viņu. Tas būtu neprāts...es kļuvu līdzīga sievietei, kuru viņš kaisli mīlēja.
Esmu pozitīvs , ģimenisks , strādīgs , labs dēls , tēvs un vīrs ! Vai pietiek ?
Tu,zini-es pate esu bijuse intresanta-un tada ari paliksu,jo vienkarsi tadas otras nav.
Vai tu durns!?
Mans tikko iziet uz ielas(it sevišķi uz,,pohām'',tā uzreiz kaut kas jauns harakterī atklājas.
Mana nelaike sievina bija loti siksta sieviete,kad mes aprecejamies,vinai jau vairs vecaku nebija,nedz mantojuma,censos...atraitnis
Par to, lai vēsture klusē...