studiju gados biju bomzis ar noslieci zagt veikalā maizi aiz bada....../grūti bija nerīkoties un nenospert kādu smaržīgo klaipiņu, bet tas noteikti bija stimuls fiksāk kļūt par sava vēdera pavēlnieku, nevis prasīt lai padod ēst! .... /
Nezinu , kad biju trūcīgs - negāju ubagot
ir jāprot dot un jāprot pieņemt
Esot šajā statusā, neviens nepalīdzēs, drīzāk dabūsi "pendeli" no tām pašām iestādēm! (pieredze māca)
Tie aktīvākie šiverē pie veikala, un savu tiesu nopelna!
Tev ir maznodrošinātā depresija
Tas ir gruti lidz bridim,kad pazud kauns par savu trukumu.Ir cilveki ,kuri visu muzu ta dzivo un viniem ta ir dzives norma.Sodien pa NTV gaja raidijums par sieviei,kura 10 gadus dzivoja sabiedriskaja tualete,un izskatijas,ka vinai par to nekada kauna nebija vispar.
Nu par šo tēmu runājot,vienmēr ir tādi ,kas nedarīs neko ,gaidīs ,kad iedos visu gatavu.Mani kaitina tādi cilvēki fu! :-)
...tu jau atkal par zaķiem, kuri iekortelējas Braukt uz citu rēķina...
-aiz ausīm-laukā!!!...lai zina, ka, ja nav par ko braukt-lai nāk atklāsme-ka ir kājas tiem!
Daudzi spekulē ar trūcīgā statusu , maskējot savu slinkumu .
Forš izteiciens ‘’ bel far niente’’--- prieks no nekā nedarīšanas..