Par visu ir jācīnās un sevi ''jālauž''...ja vien negribi tupēt,kā tāds ''rūgumpods''

Dzīvesprieks, tas jau atkarīgs no mums pašiem vai mēs protam priecāties par sauli kura uzlekusi, par dienu ko Dievs mums devis, izniekot to gaužoties, vai uzsmaidīt pretīmnākošam, tas tak neko nemaksā, paskaties apkārt, un Tu pamanīsi ka ir cilvēki, kuriem tiešām ir daudz grūtāk, nav roka vai kāja, vai brauc viņš invalīdu ratiņos, Mums veselajiem tas vis ir dots, par ko gauzties, ka vajag vienkārši saņemt sevi rokās, tās ir manas domas, nebūt ne vienīgais pareizais uzskats.

Lai arī draugi pastaiga puķainās biksēs,jo vienam TUR tiešām iespējams ir garlaicīgi.

reiz braucu taxi...ko vadīja sieviete un pastāstīja, ka esot šāds pakalpojums, lai vēlās stundās neuzmācas badaini šoferīši-es no tiem nebaidos-vienkārši šis taxi stāvēja priekšgalā...parunājāmies ...viņa izteicās, ka ...tādai kā man ...laikam visas vietas labas...bet es taču braucu mājās! visapkārt meži...sniegos noslogotiem egļu zariem-tīrā pasaka

pirmkart vinsh ized tevi