Veco zēn te vienas pareizas atbildes nebūs, ja pajūk tās dzirksteles, sākas tā ķīmija, un tad vēl tās izjūtas, un galu galā, vai esat spējīgi pieņemt, ka ne katreiz viss salūzušais ir metams prom nevis remontējams , tad iespējams dzīvosiet ilgi un laimīgi. Nu tās jau tikai manas domas, un ne vienīgās pareizās.
TOOO NEVAR ZINAAAAĀT, TO VAR TIKAI IZDZĪĪĪVOTTT...ar laiku un gadiem ejos
Iepazīstot cilvēku no A - Z un tikai tad Tu vari izdarīt secinājumus...bija, vai Ni
To sirds Tev pateiks priekšā, un esi drošs, Tu nemaldīsies
Laiks notestē katra pāra saderību .
..ir jābūt gan viegluma sajūtai, ka nav iespringuma,
Gan kam vienojošam, kopīgam.
Būs vēlme tikties, redzēties atkal un vēl...
Un, ja spēj pieņemt otra plusus un mīnusus. Sadzīvot ar tiem.
Justies pašam kā tādam.. Īstam un nesamākslotam.
Būt attiecībās un no pusītēm ja jūt, ka veidojas kas vienots viens vesels...
Pie atiecībam ir stipri jāpiestrādā, to nedarot, arī īsto visam mūža garumam, pazaudēsi. Pēc pašas pieredzes...
Neko nevar skaidri zināt ...
Nekad, neko droši nevar zināt...,ja jūti, ka saista, patīk un interesē, tad ļaujies un rīkojies...garantijas talons mūža garumā nevienam līdzi netiek dots
tieši priekš manis-lai izpētot materiālu-atšūtu...es darbojos ar šujmašīnu un pārzinu pat overloka operācijas...metināšanu...trikotāžai.
kad satiec tad pajautaa:Esi iistais?
...sirds to jūt ...un citādāk nevar būt ....tad tu pieņem cilvēku,tādu kāds tas ir ,nekritizējot,...ar visiem tā trūkumiem, un priecājies.. redzot viņu atnākam ,nevis aizejam :l
Trampa kungs tiek iepazīstināts ar Pilnīgas Slepenības matreāliem.
Lai kādas dzirksteles tur sprēgātu tikko satiekot cilvēku, tas nu noteikti nebūs rādītājs, ka TĀ būs visu atlikušo mūžu. Un tas arī nebūs cilvēks, bez kura, Tev šķiet, nevari dzīvot. Tas būs cilvēks, ar kuru VARI KOPĀ DZĪVOT un justies labi un "kā mājās"... Bet to parādīs tikai Laiks nevis pirmais mirklis, lai cik spožs tas arī nebūtu.
Labs jautajums.Muza garuma..........Kad busi nodzivojis lidz pedejai stundinai tad ari zinasi.
Tā ir visīstākā laimes spēle-laimes rats! Es pirms satiku īsto cilvēku(es vismaz par to esmu pārliecināta),domāju,ka būšu vecmeita ar desmit kaķiem!
Kapēc!?Jo man visu laiku trapijās lobsteri,ne vīrieši-tādi kuriem biju mamma,vai tādi āpši kuriem patika skriet pakaļ katriem brunčiem uz ielas satiktajiem!
Problēma varbūt bija arī manī,jo pagale nedeg viena!
Izvēlējos pirms tam tos aucamos "sliktos" puišus..bet kurai meitenei/sievietei tādi nepatīk,m!?
Uzskatu,ka katram ir īstai cilvēks,vismaz viens kur uz šīs planētas..
Visu izšķir laiks un pacietība,gaidīt un meklēt to īsto un vienīgo!
Tās bija un ir manas domas!