Atslegas vārdi: cilveki682, vēlmes14, rūpes4, patstāvība1, antipatijas0
Kas par daudz ..tas par skādi var būt.. Bet Tu jautā kāpēc var nepatikt otra cilvēka rūpes par sevi..Domāju, tas ir tāpēc, ka negribi justies būt parādā varbūt..vai arī tas otrais cilvēks iespējams tevi mīl, bet tu nē..un ļaujot par sevi rūpēties, tu dod tam otram veltīgas cerības būt blakus..
ja Tu domā par mammu, tad reizēm viņa ir pļāpīga un nepatīk papam.....
...pārliecīgas rūpes var kļūt par apgrūtinājumu un krist uz nerviem... pat no mīļotā cilvēka
Nu , tas naff apspriežams abstrakti , nezinot - par ko īsti runa ...
vēlme būt patstāvīgam-iztikt ar visu nepārveidotu...karināt vienu kankaru uz otra...tie visi atvišķi ir ideāli piemeklēti...bet kopā neiet...tas ir sava stila meklējumu laiks...
un jā...es varu būt sašutusi...varu būt pacietīga...līdz izsijājas tas, kas likts šūpulī-perfekts sakopojums...kas neēdas...negraužas ar otru un acīm neizraisa diskomforta sajūtu....kad kaut kas te nav lāga...kas nav lāga, tas uzreiz uzrauj-nesagremojas... kaut kas izkārtnē ir jāmaina...vai nu Viss paliek un maina tikai sīkumu...vai sīkumam pieskaņo-visu pārējo.
ja uzskati, ka tas otrs nav pietiekoši kompetents