Atslegas vārdi: Dzīve38617
Nē , bet ignorēt arī nevajag , varbūt tas ir nopietni.
Nav māksla baidīties, bet atrast sevi, lai pārvarētu tās,
nebaidās tikai ķertie un šņabdeguns
Bailes ir lieliskas bremzes,ja to nebūtu,kas mūs disciplinētu? Pilnīga anarhija,daru, to kas ienāk prātā.Peldēt nepratējs drosminieks,lielībnieks,leks Daugavā,no Vosa ģitāras.)Vanšu tilts) Mēs visi esam piesardzīgi un verdošā ūdenī pirkstu nebāzīsim.
Bailes - pirmatnējo instinktu vadmotīvs ! palīdzēja mūsu senčiem kas - izdzīvot . Nav jābaidās baidīties ..., savos instinktos - jāieklausās un jārespektē !
Ne-bailes kalpo man.
Es viņas pārvaru pa vienai vien
No lietus?
Ja nav kapuce tad nav,bet lietussargu galigi negribu stiept,,
Bet nav cilveka kas pilnībā nenokā nebaidās,,
Kalpot,,tavā prātā nozime paklauties?tad to jau neviens nezina,kas kam prātā kalpo,,
kalpoju tikai savām vājībām...
priekšnojauta, kura liek būt piesardzīgam...kad mani aplenkumu...klusē!...ne tevi kāds meklē...bet viņi meklē to, kas tos varētu nodot...viņi ir sabijušies!
Kalpot nekalpoju, bet piesardzīga tomēr esmu.
Laikam jau es - tas tur indivīds kokā, lai arī slapjāks par visumā pragmatiskajiem līdzcilvēkiem, bet gribas tomēr redzēt kopsakarības un, ja vien tas ko maina, mēģināt glābt sociumu.
Tas tā varētu būt - turam savu širmīti virs galvas vai Zemes kodola...
Īstenībā tas kokā baidās visvairāk - ne par sevi, - par visiem.
Redzēju,kur agra labakais draugs Žeņka dzīvo...netālais Panorama Plaza...
Kadas vairs var but bailes cilvekam, kuram nav vairs, ko zaudet, ja nu vienigi bailes kljut par darzeni, bet visa visuma, meklejot perspektivas un jaunus izaicinajumus, bailem dzive nepaliek vietas