Delikātam cilvēkam Dvēsele ir kā kristāla zvaniņš.Vai, kā īsta ķīniešu porcelāna tasīte – trausla un gandrīz caurspīdīga.Un delikātumu ir ļoti grūti pamanīt – tik ļoti tas ir delikāts…
Un delikātumu vajadzētu mācīties – es ļoti cenšos. Tas nav viegli. Un tāpēc es apbrīnoju delikātus cilvēkus – viņiem dzīve nav viegla. Taču ar viņiem ir tik viegli, vienkārši un labi.
Atslegas vārdi: Dzīve38617
Vai tas būtu pietiekami smalkjūtīgi teikts:"Es reizēm esmu pamanījusi savu delikātumu,tātad.. pietiekami delikāta vis neesmu vēl bijusi"
Bet par šeit sastopamiem delikātiem cilvēkiem es arī nenoliedzami priecājos
Es ............... tikai mācos vēl !
tas noteikti nav par mani.... trakākais ka pats to saprotu, bet labot nevaru.....
man gribētos no sākuma padomāt, izštukot, pārliecināties UN tikai tad ko darīt, bet dzīvē sanāk tieši otrādi..... daru un tad domāju ka ar sekām tik galā......
to nevar iemācīties ...tas ir tāpat kā ar humora izjūtu-vai tā ir vai nav ielikta jau bērnam šūpulī
Agris šeit patiešām nu nekas nav.V.Pljehovs(kungs).
Domaaju,ka esmu
Nevienmer.Reizem varu ari uzsprakt.Nemilu ka mani abizo.
Cenšos,bet man diemžēl nekas nesanāk! Protams ar to ir pamaz. Nespeju atklātu cinismu saprast kā humoru,vai joku.
Delikāts .... nedomāju gan - neesmu Delikateses radinieks
Ja jūtu, ka vajag būt delikātai, tad esmu.
Piekrītu Intai.
Tie delikātie ar kakā...