Bet cauri zaļiem biezok’ņiem
Skan soļu klusie švīksti,
Un atkal kādam šūpulim
Kāds meklē bērza līksti.
Bet tad kad sārtas lapas slīd,
Lai nebūtībā zustu,
Visbeidzot sirmi vīri nāk
Cirst baltu bērza krustu.
  

   Nu tadu savu pedejo celu gan neveletos..................

nu re,,teicu ka ar mani braukt un nepiesprādzēties ir bīstami

Žēl , ka sapratne atnāk , kad nelaime jau notikusi .

Visam būt tā kā vajag...ko nopelna -to dabū..

Kārtīgs vīŗs,sagatavojis sev zārku,vēlejies to ievietot auto bet tas čakls,steidzas pa draugam izpalīdzēt,cenšoties tur iekļūt

par visu ir padomāts!

...nelaiķis nebija visas lietas vēl nokārtojis,...ka bija vēl jāatgriežas

Ja loģiski, no fizikas padomā, tad uzsākot braukt nemierīgais nelaiķis iedomājās izlēkt no komforta zonas... Ar ātrumu nekāda sakara!

Beediigi,bet taa gadaas

Ja no aizmugures pastums,viss būs labi!

Zārks kā brīdinājums !